Dievs latviešu tautas nerātnajās anekdotēs

Mūsdienās seksualitāte nereti tiek uzskatīta par Dievam nepieņemamu grēku1. Parasti tas gan tiek attiecināts uz Dievu kristietības izpratnē. Tikmēr par senlatviešu mitoloģijā sastopamo Dievu valda uzskats, ka viņš ir valdnieks pār visu, un nekas bez viņa ziņas nenotiek2. Par Dieva un seksualitātes savstarpējām attieksmēm latviešu tautas tradicionālajā folklorā pētījumu trūkst.
Viens no latviešu tradicionālās folkloras žanriem, kuros izteiktā formā parādās seksualitāte, ir nerātnās anekdotes. Kā Pēteris Birkerts norāda to krājuma priekšvārdā, seksuālā ir tikai viena no parādību grupām, kas parādās nerātnajās anekdotēs3. Šajā darbā anekdotes netiek apskatītas pa krājumā izšķirtajām grupām, bet uzmanība pievērsta Dieva pieminējumam tajās.
Kopumā no krājumā atrodamajām 1620 anekdotēm tika atlasīta 121 anekdote, kur pieminēts Dievs. Šajā darbā iedalīti 6 galvenie pieminējuma mērķi: Dieva kā mītiskas dievības minējums, Dieva vārda iesaistījums frazeoloģismos, Dieva minējums rituālās darbībās, Dieva minējums rituālos tekstos, Dieva vārds kā dzimumorgānu nosaukuma veidošanas elements un Dievs kā reāls personāžs anekdotē. Šādā iedalījumā tad arī piemēri darbā ir apskatīti.
Jāņem vērā, ka vienā anekdotē var būt sastopami vairāki atšķirīgi Dieva pieminējuma veidi, tādēļ apskatīto anekdošu kopskaits nebūs vienāds ar atsevišķās grupās izdalīto anekdošu summu.…