Viņš raksta, ka saskaņā ar Tradīciju, mēs nevaram līdz galam izzināt Dievu. Par Dieva būtību mēs varam tikai nojaust; par Viņa izpausmēm un darbiem mēs zinām to mazumiņu, kuru mūsu sajūtas ir spējīgas uztvert, bet mūsu prāts – izprast. Steinbergs citē ļoti jauku Šlomo ibn Gabirol teikumu, tas skan šādi:” Dievs – tas ir noslēpums, kurā mūsu domas nomokās un apstājas”.
Pats Dieva eksistēšanas postulāts aptver visu pagātni, tagadni un nākotni, un neskatoties uz to paredz Esību, kura visu to ietver sevī.
Tā Dieva izpratne, kura mums ir pieejama, drīzāk ir Dieva darbu izpratne, nevis paša Dieva izpratne. Caur kustīgu priekšmetu un notikumu plīvuru mēs redzam Dievu, uzminam Viņu un postulējam.
Un, visbeidzot, fiziskā pasaule iemieso sevī visus Tā valdījumus, kura eksistēšanā mēs esam pārliecināti, bet par kura īpašībām mums nav nekādu tiešu pierādījumu.
Ja arī mūsu izpratne par Dievu neapmierina mūsu zinātkāri, tā ir diezgan adekvāta mūsu vajadzībām. Mēs zinām pietiekami, lai piekļūtu daudzu lietu būtībai un svarīgākais, lai uzvestos kā pienākas.
Ko par Dievu saka Jūdeisms:
DIEVS IR VIENS
Lūk nozīmes, kuras vēsturē laiku pa laikam ielika formulā “Dievs ir Viens”:
1.Ir tikai viens Dievs un nevis daudzi. (pretstatot Antīkās pasaules politeismam)
2.Ir tikai viens Dievs un nevis divi. (pretstatot 6. gs p.Kr. zoroastrismam)
3.Ir tikai viens Dievs un nevis trīs. (pretstatot viduslaiku kristietībai ar tās trīsvienīgo Dievu)
4.Viens Dievs ir un nevar nebūt. Mūsdienās jūdaisms pasludina sevi par nenomierināmu mūslaiku ateisma un tā pavadošā materiālisma pretinieku.…