Ir daudz kas tāds, ko cilvēki pielūdz. Taču Bībelē sacīts, ka ir tikai viens patiesais Dievs. Viņš ir radījis visu debesīs un uz zemes. Viņš mums ir devis dzīvību, tāpēc viņš ir vienīgais, kas mums jāpielūdz.
Ilgas pēc Dieva ir ierakstītas cilvēka sirdī, jo cilvēks ir Dieva radīts un Dievam radīts. Viņš nepārstāj tuvināt cilvēku sev, un tikai Dievā cilvēks atradīs patiesību un laimi, ko nemitīgi meklē.
Radīts pēc Dieva attēla, aicināts pazīt un mīlēt Dievu, cilvēks, kas meklē arī atrod noteiktus ceļus, lai nonāktu pie Viņa pazīšanas. Tos sauc par Dieva esamības pierādījumiem, taču tie nav veidoti kā dabaszinātniski pierādījumi, bet gan kā saskanīgi un pārliecinoši argumenti, kas palīdz sasniegt īstu pārliecību. Sākuma punkts šiem ceļiem pie Dieva ir visa radība - materiālā pasaule un cilvēka persona.
Ar savu atvērtību uz patiesību un skaistumu, ar savu morālā labuma izjūtu, ar savu brīvību un sirdsapziņas balsi, ar savām ilgām pēc bezgalīgā un svētlaimes cilvēks jautā par Dieva eksistenci. Cilvēkam ir dotas spējas, pateicoties kurām viņš var atklāt, ka eksistē Dievs, ar kuru var stāties savstarpējās personiskās attiecībās. Taču, lai cilvēks varētu nonākt dziļās attiecībās ar Viņu, Dievs ir vēlējies cilvēkam atklāt sevi un dāvāt tam žēlastību šīs atklāsmes pieņemšanai ticībā. Tomēr Dieva eksistences pierādījumi var sagatavot ticībai un palīdzēt saskatīt to, ka ticība nav pretrunā ar cilvēka prātu.
Dažādos reliģiskajos pasaules uzskatos Dievs ir pārdabiska būtne vai augstāka vara, kam piemīt īpašs spēks. Atkarībā no reliģijas Dievs var būt viens vai tie var būt vairāki, taču ar vārdu "Dievs" parasti saprot kādas monoteistiskas reliģijas vienīgo dievu. Bieži vienu (vai vienīgo) dievu uzskata par Zemes vai pasaules radītāju. Monoteistiskās reliģijās Dievs parasti ir pilnībā labs, viszinošs un visspēcīgs. Parasti dievi ir arī nemirstīgi. Bieži ar dieviem saista tādas dabas parādības kā zibeni, plūdus, vētras. Bieži uzskata, ka Dievs nosaka cilvēka likteni, kā arī, ka tie ir morāles normu avots. Dievu bieži uzskata arī par stāvošu pāri morāles normām.
Cilvēki, kas netic Dieva vai dievu eksistencei, ir ateisti vai agnostiķi. Uzskatu, ka Dievs radīja pasauli, taču tālākajā pasaules ritējumā neiejaucas, sauc par deismu. Pastāv reliģijas, kurās netiek postulēta dievu eksistence (piemēram, budisms). Panteisms ir uzskats, ka daba ir Dieva iemiesojums. Disteisms ir uzskats, ka Dievs pastāv, bet ir ļauns.…
