Rakstu šo referātu par Dieva tiesu un vainīguma prezumpciju viduslaikos, jo man šī tēma šķiet interesanta, vēlējos izzināt ko vairāk par Dieva tiesu un cilvēku domāšanu, attieksmi pret noziedzību, kā arī soda veidiem.
Sākumā vēlos ieskicēt mazu aprakstu par viduslaiku saistību ar kristīgo pasauli. Viduslaiku sabiedrība ietvēra sevī visu kristīgo pasauli, jo cilvēki pirmām kārtām bija kristieši. Kā ticīgie viņi visi bija vienādi Dieva priekšā. Tradicionāli viduslaiku sabiedrību iedalīja trīs kārtās:
garīdzniecība (oratores) - uzdevums bija lūgt Dievu par citiem cilvēkiem un viņu grēkiem. Garīdznieki kalpoja kā saikne starp Dievu un cilvēkiem.
bruņniecība (bellatores) - sastāvēja no zemes īpašniekiem vai tās turētājiem, veidojot sabiedrības militāro eliti.
zemniecība (laboratores) - uzdevums bija nodrošināt ar pārtiku pārējās kārtas.
Viduslaikus uztver kā kristīgās reliģijas un pāvestu kundzības laikmetu, lai gan šāds priekšstats tikai daļēji atbilsts patiesībai, jo Ziemeļeiropa un atsevišķi Austrumeiropas reģioni tika kristīti tikai 10.-13.gs.
Kristīgā reliģija sāka veidoties m.ē.1.gs.otrajā pusē Romas impērijā un diezgan strauji ieguva piekritēju. Romas imperatori 2.-3.gs. pakļāva kristiešus nežēlīgām vajāšanām. Imperators Konstantīns, izprazdams iespējas, ko dod kristietība varas nostiprināšanā, 313.g. izsludināja kristietību par vienīgo valsts reliģiju. Kopš tā laika kristīgo skaits strauji palielinājās. Kristīgās baznīcas struktūras un garīdzniecība kā sabiedrības kārta sāka formēties 4.gs. Kristīgo baznīcu sāka saukt par katoļu jeb vispasaules baznīcu.…
