Dietologi nemitīgi maina savas domas par to, kāds uzturs ir veselīgs, bet kāds ne. Patiesībā nav labu un sliktu produktu, ir tikai labi un slikti ēšanas ieradumi. Lielākā vaina nav pārtikā, bet gan mūsu apziņā, jo tikai mēs paši nosakām savas ēdienreizes. Par svara uz veselības problēmām cilvēki uztraucas tikai tad, kad problēma patiešām sāk traucēt mums baudīt pilnvērtīgu dzīvi. Risinot problēmu, mēs vēlamies, lai rezultāti būtu pamanāmi jau uzreiz, bet reti ir ienācis prātā tas, ka problēmu vajadzētu sākt risināt, kolīdz tā sāk izpausties. Rezultātā mēs vairs nespējam sevi ierobežot un ieslīgstam depresijā, nenojaušot, ka pieliekot mazas pūles, visu var labot. Protams, ir vajadzīgs laiks un pacietība, kuru mums vienmēr trūkst… Jāatceras, ka jebkura veselīga ēšanas plāna pamats ir daudzveidība – neatkarīgi no tā, vai tā ir veģetārā vai kāda cita diēta. Jo ierobežojošāka ir diēta, jo tai ir lielāka iespēja kļūt neatbilstošai uzturvielu ziņā.
Savā darbā es pievērsos jauniešu saskarsmei ar diētām un sekām, kuras rodas neapzinātas rīcības un nepietiekamas informācijas dēļ. 21.gs. straujajā dzīves ritmā nepietiek laika pievērsties tādām lietām, kā pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs. Tādēļ nolēmu pievērst uzmanību uzturam, jo tas ir viena no vissvarīgākajām cilvēka dzīves vajadzībām. Daudz ir skandināts, ka vesela cilvēka uzturam būtu jābūt dažādam un pilnvērtīgam. Tātad tam ir jāsatur visas organismam nepieciešamās vielas, jābūt pietiekamam kaloriju daudzumam, lai organismam netrūktu enerģijas. Pareizs uzturs nepieciešams, lai organisms varētu pareizi attīstīties. Tas visiem ir zināms, bet mēs reti to ievērojam. Pavirša attieksme pret savu organismu ir izplatīta jauniešu vidū. Visbiežāk par to vienkārši trūkst nepieciešamās informācijas. Tāpēc es pievērsos diētām un uzturam tieši no jauniešu viedokļa. Mans darba mērķis būtībā ir iepazīstināt tuvāk jauniešus ar lietām, kuras ir saistītas ar diētām un atklāt sekas, kas rodas lietojot nepareizu vai nepilnvērtīgu uzturu. Manā darbā būs iekļauti dažādu diētu raksturojumi, svarīgāko uzturvielu raksturojums, kas ir nepieciešams, lai mūsu organisms spētu pareizi funkcionēt. Es īsumā ieskatīšos dietoloģijas vēsturē, kā arī iekļaušu informāciju par diētu ietekmi un saistību ar veselību. Iespējams, ka man neizdosies pievērst visu jauniešu uzmanību un interesi, bet, manuprāt, tie, kurus patiešām uztrauc sava veselība, iegūs sev vērtīgu informāciju.
Gribētu pateikt paldies sava darba vadītājai mājturības skolotājai Vizmai Biezajai par ieteikumiem un padomiem darba tapšanas gaitā.
1.Diētas un jaunieši.
“Atcerieties – kilogrami neizsaka lietas būtību, jādomā par organisma veselību un pašsajūtu.” [1.,69.lpp.] Jauniešus spēcīgi ietekmē apkārt notiekošais. Bieži vien pasliktinās pašsajūta, rodas vēlme izmēģināt ko jaunu. Vainu cilvēks meklē un atrod tikai sevī. Ļoti reti tiek pievērsta uzmanība apkārt notiekošajam. Tādēļ gandrīz vienmēr vaina tiek uzvelta savam izskatam. Rodas vēlme samazināt gan savu apkārtmēru, gan svaru. Lai to izdarītu, ir jāizmaina savi ēšanas ieradumi. Jaunieši pieļauj divas kļūdas: tiek ēsts pārāk daudz un tas tiek darīts neīstajā laikā. Lai panāktu ātrāku (bet nebūt ne efektīvāku un labāku) rezultātu, jaunieši atsakās no pārtikas vai lieto to ļoti mazos daudzumos. Organisms nesaņem nepieciešamās vielas un diēta var kļūt dzīvībai bīstama. Jāiegaumē viens: “Visas šīs banānu, ābolu, ananāsu un rīsu diētas vai novājēšanas kūres – lietojot daudz šķidruma vai dzelzi saturošu produktu, bez gaļas vai ogļhidrātiem – ir vienpusīgas, nereālas un nekam nederīgas.” [9.,8.lpp.] Ir riskanti ieturēt diētu tikai pēc grāmatām, jo tās ir domātas plašam lasītāju lokam. Īsto diētu nosaka ārsts (ģimenes ārsts vai dietologs). Cilvēki ir kļuvuši apzinīgāki un ir radusies interese par to, kā mainīt uztura ieradumus. To parāda arī anketā (skat. 1.pielikumu) apkopotie dati. No 20 aptaujātajiem cilvēkiem 16-20 gadu vecumā desmit uzskata, ka presē un citos saziņas līdzkļos vajadzētu vairāk informācijas par diētām un problēmām, kas ir saistītas ar uzturu. Tikai neliels skaits uzskata, ka informācijas ir pietiekami vai arī par to nemaz neinteresējas. Jauniešiem pašiem jāprot ieklausīties sevī un saprast, kas organismam ir nepieciešams.
1.1.Jauniešu vecumposma psiholoģiskās īpatnības.
Jaunieši neietur diētu tāpat vien. Ir dažādi apstākļi, kas viņus uz to savā veidā pamudina. Visvairāk ir jūtama apkārtējās vides ietekme, sabiedrībā valdošie uzskati, ka tikai tievas meitenes var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Tieši šajā vecumā cilvēks ir visvieglāk ietekmējams, jo tad viņš tikai vēl meklē savas dzīves mērķi. Ja pašam nav nācies saskarties ar problēmām, kas ir saistītas ar svaru un ārējo izskatu (šeit autors nedomā skaistumu, bet gan ķermeņa formu, resnumu utt.), tad šķiet, ka apkārtējā vidē nevienu tas īpaši neuztrauc. Bet patiesā situācija atklājas jauniešu žurnālos, kuros ir pilns ar rakstiem, kuros meitenes vēlas cīnīties ar svara problēmām. Visbiežāk iemesls tam ir klasesbiedru un skolas biedru uzbrūkošā un noraidošā attieksme. Jauniešu vecumā valda ļoti liela nežēlība. Mēs nevēlamies saprast citus un, ja viņš ir savādāks, tad tas nozīmē, ka viņu nedrīkst pieņemt savā barā. Ne vienmēr liekais svars ir paša cilvēka radīta problēma, kura ir radusies ēšanas dēļ. Ir jaunieši, kuriem liekais svars ir iedzimts un ar to ir grūti cīnīties, bet tas nenozīmē, ka viņi ir sliktāki par tievajiem. Man vieglāk ir runāt par meitenēm, jo pati esmu meitene un zinu, kāda ir esošā situācija.
Pirms ķeries pie diētas, sakārto savu iekšējo pasauli. Rūpīgi visu pārdomājot, tu sapratīsi, ka problēma slēpjas tavā galvā, nevis tavā izskatā. Diēta nevar atrisināt problēmas. Tās efekts būs īslaicīgs. Viens no populārākajiem aspektiem, kas veido tavu neapmierinātību ar savu ķermeni, ir mediji. Tie arī nosaka sabiedrībā valdošos skaistuma etalonus. Televīzija un prese rāda skaistas, tievas sievietes, kuras it kā ir laimīgas, jo viņām ir viss. Patiesībā šīs veiksminieces, kuras diendienā attēlo mediji, nemaz nav tik laimīgas. Pēc kāda laika parādās skarbā patiesība, ka šīs meitenes īstenībā ir narkomānes, alkoholiķes. Pie viņu perfektajām figūrām un skaistajām krūtīm ir piestrādājis kāds ļoti dārgs ķirurgs. Patiesībā viņas nemaz nav laimīgas. No viņām tiek prasīts vairāk, nekā reāli cilvēks var izpildīt. Katrai pašai no mums ir jāatrod atbilde uz jautājumu – vai tiešām mēs tiecamies pēc tādas bezmērķīgas un pazudušas dzīves? Visu vainu nevar uzvelt medijiem. Mums apkārt valda nepareiza attieksme. Mums mīļie un tuvie cilvēki nepārtraukti norāda uz mūsu trūkumiem. Gribēdami tikai labu, viņi mūs arvien dziļāk iedzen mazvērtības kompleksos. Jaunietēm skolas vecumā ļoti nozīmīgs ir draugu, sevišķi puišu, viedoklis. Zēni iespaidojas no medijos redzētā un sajūsminās par to.…
