Aptaukošanās jeb adipozintāte ir viena no civilizēto cilvēku nelaimēm. Tā veicina vairāku slimību rašanos un otrādi - masas samazināšana nepieciešama daudzu slimību sekmīgai ārstēšanai, pat dažu vēžu augšanas apturēšanai.
Tiek izdalītas divas kategorijas – liekā masa un aptaukošanās. To noteikšanai lieto dažādas metodes, ko visu laiku precizē un pilnveido, tā kā tagad liekās masas vai aptaukošanās novērtēšanai vairs nepietiek tikai ar nosvēršanos. Masas pieaugumu rada ēšanas /nutritīvie /, iedzimtības /ģenētiskie/, vielmaiņas /metabolie / faktori un iekšējās sekrēcijas dziedzeru īpatnības vai slimības.
Diēta – ( daita – dzīvesveids, uztura režīms, pārtika ) uztura režīms, kur noteiktā veidā reglamentēts uzturlīdzekļu samērs, to kulinārās apstrādes veids, kā arī ēdņiereižu starplaiki. Vesela cilvēka uztura režīmu atbilstoši profesijai, dzimumam, vecumam utt. ( racionāla diēta ) pētī uztura higiēna. Slima cilvēka uztura režīmu ( ārstniecisko diētu ) izstrādā dietoloģija – medicīnas nozare, kas pētī ārstnieciska uztura problēmas. Nosakot diētu ņem vērā funkcionālos, vielmaiņas u.c. traucējumus cilvēka organismā. Pareiza diēta sekmē citu ārstniecisko paņēmienu ( medikamentozā terapija, fizikālā terapija u.c. ) iedarbību. Dažreiz diēta ir vienīgais ārstniecības līdzeklis. Diētai var būt profilaktiska nozīme, piemēram, tā var aizkavēt akūtu slimību pariešanu hroniskā formā
Par uztura – diētas – kā ārstnieciska faktora nozīmi izteikušies jau ārsti senatnē. Jāpiezīmē, ka ar vārdu „diēta” sākumā apzīmēja ne tikai pareizu uzturu, bet arī dzīves režīmu. Jau 4. gs. p.m.ē. Hipokrāta darbos atrodamas atziņas, kuras nav zaudējušas savu nozīmi arī mūsu dienās. Hipokrāts uzsvēra, ka uzturlīdzekļiem jābūt ārstniecības līdzekļiem…
