Subjektīvā puse.
“Nozieguma subjektīvās puses saturu atklāj personas psihiskā attieksme pret viņas izdarīto darbību vai bezdarbību un būtiskajām sekām. Tā ir personas iekšējā attieksme pret ārējā pasaulē objektīvi notiekošo. Šajā gadījumā pret personas izdarītajām noziedzīgajām izmaiņām ārpus šīs personas – pret viņas aktīvajiem vai pasīvajiem darbības procesiem, kuru rezultātā iestājušās vai varēja iestāties kaitīgas sekas un pret pašām šīm sekām.”
Dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana no subjektīvās puses var tikt izdarīta ar tiešu nodomu. Tas ir – amatpersona apzinās, ka viņas izdarītā darbība ir pretrunā ar dienesta interesēm, ka tās rezultātā ir nodarīts būtisks kaitējums valsts vai sabiedriskajām interesēm vai iedzīvotāju tiesībām un interesēm, ko aizsargā likums, un vēlas seku iestāšanos (tiešs nodoms). Vai arī apzināti pieļauj šādu seku iestāšanos (netiešs nodoms).
Atšķirībā no KK 162.panta, jaunajā Krimināllikumā šajā normā no subjektīvās puses netiek prasīts tāds nozieguma izdarīšanas motīvs, kā “mantkārība vai cita personiska ieinteresētība”. Šī panta pirmajā daļā paredzētā kriminālatbildība iestājas neatkarīgi no šādu motīvu esamības.
Panta otrajā daļā “mantkārīgs nolūks”, kas KK 162.pantā bija obligātā iztirzājamā nozieguma sastāva pazīme, tagad ir izdalīts, kā atbildību pastiprinošs apstāklis.
…