Nobeigums
Izanalizējot un izpetot normatīvus aktus, likumus, Valsts policijas noteikumus, kas reglamentē dienesta disciplīnu Valsts policija, var secināt, ka policijas darbinieka rīcība ir ļoti stipri ierobežota un stingri noteikta ar likumu. Valsts policijas darbinieks nes nopietnu atbildību par savu rīcību un savām darbībām. Bet savādak nevar būt. Policijas darbinieks irtiesībsargs, kurš novērš pretlikumīgu darbību, soda par administratīvajiem pārkapumiem, fiksē nozedzīgus nodarījumus, veic profilaktiskā rakstura pārrunas par pareizu uzvedību sadzīvē un ir piemērs sabiedrībai. Sakarā ar to policijas darbineikam ir jābūt disciplinētam. Runājot par, kas būtu jādara, lai pastiprinātu dienesta disciplīnu valsts policija un pēc iespējas vairāk novērst disciplinārpārkumus policijas darbinieku vidū, autore uzskata, ka ir jāpalielina Valsts policijas finansējums visās sfērās. Tas nenozīmē, ka ir tikai japalielina policijas darbinieku algas, bet arī vajag radīt labus darba apstākļus. Sēdēt kabinētān kra griestiem pastāvīgi krīt apmetums, strādat ar datoru, kurš atvēr vajdzīgas programmas pēc piecām minūtēm un vispār strādā, ka gliemezis, nav labāka motivācija sava darba pienakumu spīdošai izpildei. Diemžēl lielakai policijas darbinieku skaits strāda policijā ne tāpēc, ka tas ir viņu sapnis, bet tikai tapēc, ka saņem garantēto atalgojumu. Tieši tāpēc autore uzskata, ka, ja tiks palielināts Valsts policijas finansejums, līdz ar samazināsies discplinārpārkapumu skaits policijas darbinieku vidū, paaugstināsies darba radītāji un masu medijos būs mazāk dzordams, redzams un lasāms, kā kartejo reizi kāds Valsts policijas darbinieks apkaunoja Valsts policiju.
…