Mūsdienās viena no jauniešu iecienītākajām izklaides vietām nedēļās nogalēs ir deju klubi, uz kuriem jaunieši galvenokārt dodas izdejoties, izlikt pa nedēļu sakrājušās emocijas neagresīvā veidā. Tajos valda brīva atmosfēra, mūzika un kustību dažādība. Mūzika skan nepārtraukti, skaņdarbi mijās cits ar citu, atbilstoši kluba izvēlētajam stilam. Visiecienītākie ir tie klubi, kuros skan dažādu žanru mūzika, par kuras izvēli ir atbildīgs dīdžejs (DJ – saīsinājums no disc jockey) (Krastiņa 8). Dīdžejs parasti ir atmosfēras radītājs klubā, tāda kā pašsaprotama lieta, tomēr diezgan reti cilvēki interesējas par pašu dīdžeju darbību un tās specifiku. Daudziem šķiet, ka dīdžejam ir gaužām vienkāršs darbs – likt mūziku, pie kuras klubu apmeklētājiem dejot. Tomēr būt dīdžejam nozīmē rūpēties par labu atmosfēru klubā, izvēlēties mūziku, jūtot apmeklētāju vēlmes un tā brīža noskaņojumu. Labi klubu dīdžeji ne tikai piedāvā mūziku, bet arī piesaka turpmāk skanošās dziesmas, pēc kluba apmeklētāju lūguma sveic jubilārus un pat mēdz savā priekšnesumā ievīt komiskus izteicienus vai īsus, kodolīgus un amizantus atgadījumus (Brewster & Broughton 8). Arī dīdžejs ir tikai cilvēks, kura darbību ietekmē daudz un dažādu tiešu un netiešu konkrētā laika un vietas faktoru. Tādēļ savam pētījumam izvēlējos tēmu par dīdžeju darbību (dīdžejošanu) un to veicinošajiem un bremzējošajiem faktoriem Latvijā. Šajā pētījumā uzmanība pievērsta tieši klubu dīdžejiem un viņu darbības īpatnībām.
Dīdžeji nav tikai tie, kas darbojas klubos. Nozīmīgas dīdžeju dabības vietas ir arī radio stacijas, kurās dīdžeji ir atbildīgi ne tikai par ēterā skanošās mūzikas izvēli, bet arī par dažādiem paziņojumiem, dziesmu pieteikšanu, kopumā – lai radio klausītājam būtu interesanti. …