Matemātika, līdzīga valodai, ir sastopama visās cilvēka darbības jomās. Ikviena kultūra matemātikas jēdzienus izmanto ikdienas dzīvē: mērījumos, sekojot laika plūdumam, tādas praktiskās nodarbes kā lauksaimniecība, celtniecība un ēdiena gatavošana, kā arī visās komercijas jomās, sākot ar pārtikas tirdzniecību un beidzot ar globāliem finansu jautājumiem. Matemātika ir nodrošinājusi pamatu pārsteidzošam tehnoloģijas progresam, kas aizvedis pasauli industriālās revolūcijas līdz kosmosa ērai un vēl tālāk – telekomunikācijas laikmetā. Divdesmit pirmajā gadsimtā mūsu bērni dzīvo pasaulē, kuras virzītājspēks ir informācijas apmaiņa ar tehnoloģijas palīdzību. Bet ekonomiskās neatkarības atslēga varētu būt matemātiskās zināšanas. Mums ir jādod bērniem matemātikas izglītība, ko viņi turpinās arī pēc skolas beigšanas. Lai spētu gūt panākumus, viņiem jāpārzina matemātika un jārisina problēmas, izmantojos matemātisko domāšanu. Nav liela nelaime, ja bērns neprot atrisināt vienkāršu teksta uzdevumu, bet pievērš uzmanību fakts, ka tas tiek darīts bez paškritikas, īsti nesaprotot savas darbības pamatotību.
Vispirms bērnam jāveido elementāri matemātiskie priekšstati, lai bērns tiktu sagatavots matemātikas apguvei pirmajā un arī vēlākajās klasēs. Matemātikas zināšanu apgūšana ir liela nozīme jau pirmsskolas vecumā. Cik kvalitatīvi un priekšlaicīgi bērni tiek sagatavoti skolai, tik lielā mērā būs atkarīgas mācības skolā. Mūsdienu skolotāja, pedagoga un bērnu vecāku uzdevums ir kvalitatīvi pareizi sniegt zināšanas bērnam jau no pirmsskolas vecuma. Joprojām problemātisks ir jautājums par to, kādas darba formas izmantot pirmsskolas bērniem. Kā zināms, bērns ir izmēģinātājs, viņš vēlas eksperimentēt un pats nonākt pie mērķa. Lai to ievērotu, skolotājam pēc iespējas jāatsakās no nodarbībām, jāveido rotaļu vide, kurā bērns spēj atrast nodarbošanos atbilstoši savām interesēm un pats sevi attīstīt. Pieaugušiem rotaļu vide ir jāveido tā, lai virzītu bērna attīstību un jāparedz materiāls atbilstoši bērna attīstības līmenim. …