Diagnostikas un ārstēšanas iespējas pacientiem ar subarahnoidālu asinsizplūdumu

Secinājumi
1. Darba autors ir sasniedzis izvirzīto mērķi un izpildījis noteiktos darba uzdevumus.
2. Izvirzītā hipotēze pētījuma rezultātā ir apstiprinājusies, jo prehospitālā etapā subarahnoidālā asinsizplūduma diagnostika ir sarežģīta un diagnoze noteikta tikai 11 % pacientu, bet galvenais pielietotais ārstēšanas veids pacientiem ar noteiktu asiņošanas avotu bija endovaskulārā embolizācija – tika pielietota 41 % pacientam ar cerebrālo aneirismu un
100 % pacientiem ar arteriovenozam malformācijām.
3. Galvaskausa trepanācija ar sekojošu cerebrālās aneirismas klipāciju ir otrā populārāka ārstēšanas metode lai novērstu atkārtotu asiņošanu, veikta 34 % pacientu ar subarahnoidālu asinsizplūdumu.
4. Biežāk, 57 % pacienti ar subarahnoidālu asinsizplūdumu bija vīrieši un nedaudz mazāk sievietes 43 %.
5. Risks iegūt subarahnoidālo asinsizplūdumu pieaug līdz ar vecumu, īpaši vecumā pēc 50 gadiem. Lielāka daļa 31 % pacientu ar subarahnoidālo asinsizplūdumu bija vecāki par 70 gadiem.
6. Galvassāpes ir vadoša pacientu sūdzība pie subarahnoidālā asinsisplūduma, to anamnēzē atzīmējuši 97 % pacientu.
7. Biežākas subarahnoidālā asinsizplūduma asiņošanas iemesls 71 % gadījumos ir cerebrālās aneirismas ruptūra. Tomēr 21 % pacientu asiņošanas iemesls netika diagnosticēts.
8. Galvenā subarahnoidālā asinsizplūduma diagnostikas metode ir datortomogrāfija, veikta 100 % visiem pacientiem. Papildus izmeklēšanas metodes veiktas lai noteiktu asiņošanas avotu.
9. Asiņošanas avota diagnostikai izmantotas radioloģiskās izmeklēšanas metodes – 83% pacientiem veikta datortomogrāfijas angiogrāfija un digitālā subtrakcijas angiogrāfija 29 % pacientu.
10. Lielāka daļa 38 % pacientu ar subarahnoidālo asinsizplūdumu ārstējusies stacionārā vairāk par 14 dienām, bet vidējas ārstēšana ilgums sastāda 16 dienas.
11. Ārstēšanas rezultātā pēc subarahnoidālā asinsizplūduma saglabājās augsts izveseļošanas procents, 74 % pacientu no stacionārā izrakstījās apmierinošā stāvoklī.
…