SECINĀJUMI
1. Leons Valras bija matemātiskās (Lozannas) skolas pamatlicējs ekonomikā, ir dzimis Evres pilsētā (Francijā) 1834. gadā filozofijas profesora Ogista Valrasa ģimenē. Laikā no 1871. gada līdz 1892. gadam viņš vadīja politiskās ekonomijas katedru Lozannas universitātē
2. Leona Valrasa attīstītā ekonomikas vispārējā līdzsvara teorija, kā arī marginālais jeb galējais derīgums kā lietu vērtības pamats-ir bāze ekonomikas neoklasicisma skolai, uz kuru savukārt balstās 20. gs. ekonomikas zinātne. Viņa ekonomikas vispārējā līdzsvara matemātiskais modelis balstījās uz pieņēmumu par brīvu un neierobežotu konkurenci. Katrs patērētājs maksimizēja derīgumu un katrs ražotājs-ienākumu. Tomēr ne viņš pats, ne viņa laika biedri neuzskatīja viņu par spēcīgu matemātiķi.
3. Publicēja grāmatu „Tīrās politiskās ekonomijas elementi, vai sabiedriskās bagātības teorija” Ekonomiskās domas vēsturē un ekonomikas teorijā nozīmīgākais skatījās viņa teorētiskais darbs „Tīrās politiskās ekonomijas elementi…”. Šajā darbā viņš izklāstīja un matemātiski noteica ekonomikas vispārējā līdzsvara principus. Tā kļuva par pamatu neoklasiskai makroekonomikas teorijai. Tomēr līdz pat 20. gs. trīsdesmitajiem gadiem tā netika novērtēta.
4. Leons Valras secina, ka ekonomikas zinātni var iedalīt trīs daļās:
• Tīrā ekonomikas zinātne;
• Ekonomikas „ amats”;
• Ekonomikas „ ētika”.
5. Leons Valras uzskatīja, ka ir jāpaplašina izpratne par naudas funkcijām. Nauda bija ne tikai preču uzskaites līdzeklis, bet arī līdzekļu krājums. Pēc viņa domām naudas rezerve bija nepieciešama ekonomikas vispārējā līdzsvara uzturēšanai.
…