SECINĀJUMI
1. Galvenie deviantas uzvedības cēloņi meklējami trīs grupu faktoros: bioloģiskos, psiholoģiskos un sociālos. Tie savā starpā mijiedrbojas.
2. Bērniem ar UDHS raksturīga pārlieka aktivitāte, neuzmanība, impulsivitāte, uzbudināmība un vāja kustību koordinācija, kas neatbilst bērna vecuma psihiskajai attīstībai. Tas ir fizisks nemiers, kas pārsniedz normālu bērna kustīgumu. Šādi bērni nespēj nosēdēt mierīgi pat ne dažas minūtes.
3. Pedagogi, kas nav kompetenti, nepārzina UDHS simptomus, var bērnu nosodīt, sabārt, kaut arī bērna rīcība ir neapzināta. Tas rada bērnam papildus spriedzi un lielākas uzvedības probēmas. Kā arī skolotāju nekompetences dēļ, kasesbiedri un skolas biedri arī nav informēti, kā izturēties pret skolēnu ar UDHS.
4. Par garīgi atpalikušu uzskata bērnu, km psihiskās darbības ainā centrālo raksturojumu ieņem stabili, izteikti un neatgriezeniski intelektuālās darbības traucejumi, kas radušies organisku galvas smadzeņu darbības traucējumu rezultātā.
5. Bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem, atšķirībā no citiem bērniem nav pamatojuma savai rīcībai. Tās var būt dažādas naida lēkmes, agresija u.tml.
6. Šizofrēnijas gadījumā tiek traucētas cilvēka skaidras domāšanas un rīcības spējas. …