Deviantās uzvedības iespējamie sociālpsiholoģiskie cēloņi

Šo tematu savam grupu darbam izvēlējāmies tāpēc, ka mūsdienās bieži nākas saskarties ar deviantu uzvedību – gan tās cēloņiem, gan arī sekām. Nevienam nav noslēpums, ka šī uzvedības forma nav sabiedrībā atzīta, un tāpēc jo svarīgāk būtu diskutēt par šo tematu, lai visi sabiedrības locekļi, un it īpaši skolas skolotāju kolektīvi un jauniešu interešu pulciņu vadītāji, pievērstu īpašu vērību šim jautājumam un censtos to mazināt, jo tieši pusaudžu vecumā deviantā uzvedība ir visvairāk novērojama. Uzmanība būtu jāpievērš arī tādēļ, ka deviantā uzvedība arī visvairāk veidojas, attīstās tieši pamatskolas (pusaudžu) vecumā.
Sākumā vēlamies sniegt nelielu vispārīgu ieskatu par devianto uzvedību, tās cēloņiem.
No piedzimšanas līdz mūža pēdējam mirklim cilvēks pilda dažādas sociālās lomas. Lomas var būt arī negatīvas: cilvēks var kļūt par likumpārkāpēju, noziedznieku, apsūdzēto, notiesāto, narkomānu vai prostitūtu. Par šādu personu var teikt, ka tās rīcība ir novirzījusies no sabiedrībā pieņemtajiem standartiem. Socioloģijā un kriminoloģijā šo rīcības novirzību apzīmē ar terminu deviance (no latīņu de “no” un via “ceļš” – tātad “necelība”), atsevišķu deviances gadījumu – ar terminu deviācija, bet indivīdu, kuram piemīt, - ar deviants.…