Secinājumi
Agresīvas uzvedības rašanās procesā lielu lomu spēlē ne vien bioloģiskie un psiholoģiskie procesi, bet arī sociālie apstākļi un vide kādā bērns aug. Bērns agresīvu uzvedību lielākoties iemācās, modelējot pieaugušo rīcībā vai masu medijos redzētas situācijas.
Jaunākajā skolas vecumā būtisku lomu bērna dzīvē ieņem skola, līdz ar to ne tikai ģimenes, bet arī skolotāja darbība ir nozīmīga bērna agresijas mazināšanā.
Metodes iekšējās spriedzes mazināšanai paredz dažādus veidus kā bērniem savas iekšējās emocijas izlikt uz āru, nenodarot pāri citiem, piemēram, zīmējot, rakstot, veidojot, u.c.
Pieaugušie bieži kļūdās, cenšoties cīnīties pret agresiju bērnu uzvedībā ar agresiju. Svarīgi ir atrast bērnam piemērotu nodarbošanos, kurā tas var izlādēt uzkrājušos spriedzi un enerģiju.
Svarīgi ir izprast bērna vajadzības, ievērot savstarpēju cieņu. Nepieciešams samazināt bērna emocionālo spriedzi, veidot priekšstatus par morāles normām. Mācīt bērnu adekvāti izrādīt emocijas, attīstīt spējas saprast citus, atzinīgi novērtēt šo bērnu stiprās puses. Jāmeklē veidi, kur bērns var izpausties, pielietot enerģiju – sportā, radošās aktivitātēs, pulciņos, pasākumos. Pirmsskolas vecumā – rotaļas ar uzdevumiem (pašregulācijas attīstīšanai), pasaku lasīšana (morālās vērtības), sižetu lomu rotaļas (bērnu emocionālā pasaule). Svarīgi bērnam veidot pozitīvu pašvērtējumu.
…