Deviances jēdziena skaidrojums.
Visi cilvēki savā dzīvē pilda noteiktas sociālās lomas, kuras var būt arī negatīvas. Ja cilvēks ieņem cietumnieka, prostitūtas vai narkomāna lomu, viņa uzvedība zināmā mērā ir novirzījusies no pieņemtajiem standartiem. Lai to apzīmētu, socioloģija lieto terminu deviance (Vilks, 1996).
Tomēr ne visu, kas ir novirze, var saukt par devianci. Sešdesmitajos gados amerikāņu sociologa Dž. L. Simonsa veiktajā aptaujā par to, kādi cilvēki ir uzskatāmi par deviantiem, parādījās arī tādas atbildes, kā demokrāti, bezatbildīgi autovadītāji, ateisti, ticīgie, piepilsētu iedzīvotāji, pensionāri, jaunieši, kāršu spēlētāji, vīrieši ar bārdu, mākslinieki, pacifisti, mācītāji, liekuļi, hipiji, uzkrāsotas meitenes, valsts prezidents, konservatori, rasu segregācijas pretinieki, priekšnieki, šķirteņi, netikļi, motociklisti, augstprātīgi studenti, viszinoši profesori, modernie ļaudis un amerikāņi (Simmons, 1969, kā minēts Vilks, 1996).
Ne vienmēr deviance nozīmē, ka tiek pārkāpts likums. Ja cilvēks katru dienu spēlē azartspēles, tērējot vienīgi savu laiku un naudu vai katru rītu atrodas alkohola izraisītā reibuma stāvoklī, viņš nedemonstrē kriminālu, bet deviantu uzvedību (Spenger, 1981). Sociālās struktūras ievieš jēdzienus labs un slikts, radot normas, jēdzienu likumpārkāpums, kas veido devianci. Tas nozīmē, ka deviāciju nenosaka nekas iekšējs attiecīgajā darbībā, bet tas, kā to novērtēs apkārtējie. To pierāda pretrunas starp dažādām sabiedrībām jautājumā par to, kas ir deviance un pretrunas mēģinājumos definēt kāda uzvedība ir uzskatāma par deviantu vienas sabiedrības ietvaros.
…