Vārds „prostitūcija” ir zināms ikvienam. Visi ir dzirdējušo, ka tā ir vissenākā profesija, jo visos laikos bija sievietes, kas piedāvāja seksuālos pakalpojumus vīriešiem par kaut kādiem labumiem, vai tā ir nauda, vai pārtika, vai jumts virs galvas, vai mantas. Pirmsākumos vīrieši bija tie, kas sadabūja pārtiku un cēla vietas, kur dzīvot, bet sievietes arī izmantoja šos labumus, pretī piedāvājot sevi. Dažādos laikos attieksme pret prostitūciju mainījās – piemēram, viduslaikos to nosodīja, bet antīkajos laikos prostitūtas jeb sutenieres uzskatīja par svētām un pravietēm. Sekss šajā laikā bija kā svēts rituāls, lai pietuvinātos Dieviem un gūtu labu ražu. Mūsdienās sabiedrības attieksme pret prostitūciju un prostitūtām pārsvarā ir negatīva un apsūdzoša, taču daudzās pasaules valstīs dažādu cēloņu dēļ šī nodarbošanās jau ir legalizēta.
Seksuālo pakalpojumu tirgus ir sasniedzis milzīgus apmērus, šobrīd tā ir trešā lielākā industrija pasaulē. Piedāvājums neierobežojas vairs tikai ar publisko namu pakalpojumiem, šobrīd izplatīti ir arī erotiskās masāžas saloni, erotiskās veļas veikali, pornoindustrija u.c.
…