Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:242512
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 01.12.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    3
1.  Devēju raksturojums    4
2.  Parametriskie devēji    5
2.1.  Omiskie devēji    5
2.1.1.  Kontaktpretestības devēji    5
2.1.2.  Reostatdevēji    5
2.1.3.  Tenzodevēji    6
2.2.  Induktīvie devēji    7
2.3.  Kapacitatīvie devēji    8
3.  Ģenerējošie devēji    10
3.1.  Indukcijas devēji    10
3.2.  Termoelektriskie devēji    10
3.2.1.  Silīciju temperatūras devēji    10
3.2.2.  Termorezistori    10
3.2.3.  Termoelektriski pārveidotāji (termopāri)    11
3.3.  Pjezodevēji    12
3.4.  Optiskie (fotoelektriskie) devēji    12
3.4.1.  Fotodiodi    12
3.4.2.  Fotorezistori    13
3.4.3.  Siltumizstarošanas uztvērēji    14
  SECINĀJUMI    15
  LITERATŪRAS SARAKSTS    16
Darba fragmentsAizvērt

IEVADS
Cilvēks uztver apkārtēju priekšmetu formu, izmērus un krāsu ar acīm, dzird skaņas ar ausīm, jūt smaržas ar degunu. Parasti tiek runāts par piecām izjūtu veidiem, tie ir redze, dzirde, oža, garša un tauste. Izjūtu veidošanai cilvēkam ir nepieciešams noteiktu orgānu ārējs aizkaitinājums - jūtu "devēju" aizkaitinājums. Atšķirīgiem izjūtu veidiem devēju vietā ir noteikti jutekļi.
Tomēr, izjūtai tikai jutekļus ir nepietiekami. Piemēram, nedrīkst teikt, ka cilvēks redz tikai pateicoties acīm. Aizkaitinājums, signālu veidā, no ārējas vides pa nervu šķiedrām nododas galvu smadzenēs caur acīm un jau tur veidojas lielu vai mazu, melnu vai baltu izjūta un tā tālāk. Izjūtas rašanās shēma attiecas tāpat pret dzirdi, ožu un citām izjūtas veidiem, t.i. faktiski ārēji aizkaitinājumi kā kaut kas saldais vai rūgts, kluss vai skaļš tiek novērtēti ar galvu smadzenēm, kurām ir nepieciešami devēji, kas reaģē uz šiem aizkaitinājumiem.
Analoģiski notiek arī automātikā. Pārvaldes process ir informācijas saņemšana par pārvaldes objekta stāvokli, tās kontrole un apstrādāšana ar centrālu ierīci un vadošo signālu izdošana uz izpildu ierīcēm. Informācijas saņemšanu izpilda neelektrisku lielumu devēji. Tādējādi, var kontrolēt temperatūru, mehānisku pārvietojumu, esamību vai priekšmetu neesamību, spiedienu, šķidrumu un gāžu patēriņu, griešanas ātrumu un tamlīdzīgi.

1. Devēju raksturojums
Devējs ir tāds automātisko ierīču elements, ar kuru kontrolējamā vai regulējamā neelektriskā lieluma izmaiņu pārveido kāda cita lieluma – parasti elektriskā lieluma izmaiņā.
Devēja ieejas lielumi ir neelektriskie lielumi, piemēram, ātrums, temperatūra, spiediens, paātrinājums, apgaismojums un citi, bet izejā iegūstam elektriskā lieluma izmaiņu – elektrodzinējspēka E, pretestības, kapacitātes C, induktivitātes L, savstarpējās induktivitātes M izmaiņu.
Pēc izejas lieluma rakstura devējus iedala parametriskajos devējos un ģenerējošajos devējos.
Par parametriskajiem devējiem sauc tādus devējus, kas pārveido neelektriskā lieluma izmaiņu kāda elektriskās ķēdes parametra – pretestības, kapacitātes, induktivitātes vai savstarpējās induktivitātes – izmaiņa.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties