Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
IEVADS | 3 | |
1. | Devēju raksturojums | 4 |
2. | Parametriskie devēji | 5 |
2.1. | Omiskie devēji | 5 |
2.1.1. | Kontaktpretestības devēji | 5 |
2.1.2. | Reostatdevēji | 5 |
2.1.3. | Tenzodevēji | 6 |
2.2. | Induktīvie devēji | 7 |
2.3. | Kapacitatīvie devēji | 8 |
3. | Ģenerējošie devēji | 10 |
3.1. | Indukcijas devēji | 10 |
3.2. | Termoelektriskie devēji | 10 |
3.2.1. | Silīciju temperatūras devēji | 10 |
3.2.2. | Termorezistori | 10 |
3.2.3. | Termoelektriski pārveidotāji (termopāri) | 11 |
3.3. | Pjezodevēji | 12 |
3.4. | Optiskie (fotoelektriskie) devēji | 12 |
3.4.1. | Fotodiodi | 12 |
3.4.2. | Fotorezistori | 13 |
3.4.3. | Siltumizstarošanas uztvērēji | 14 |
SECINĀJUMI | 15 | |
LITERATŪRAS SARAKSTS | 16 |
IEVADS
Cilvēks uztver apkārtēju priekšmetu formu, izmērus un krāsu ar acīm, dzird skaņas ar ausīm, jūt smaržas ar degunu. Parasti tiek runāts par piecām izjūtu veidiem, tie ir redze, dzirde, oža, garša un tauste. Izjūtu veidošanai cilvēkam ir nepieciešams noteiktu orgānu ārējs aizkaitinājums - jūtu "devēju" aizkaitinājums. Atšķirīgiem izjūtu veidiem devēju vietā ir noteikti jutekļi.
Tomēr, izjūtai tikai jutekļus ir nepietiekami. Piemēram, nedrīkst teikt, ka cilvēks redz tikai pateicoties acīm. Aizkaitinājums, signālu veidā, no ārējas vides pa nervu šķiedrām nododas galvu smadzenēs caur acīm un jau tur veidojas lielu vai mazu, melnu vai baltu izjūta un tā tālāk. Izjūtas rašanās shēma attiecas tāpat pret dzirdi, ožu un citām izjūtas veidiem, t.i. faktiski ārēji aizkaitinājumi kā kaut kas saldais vai rūgts, kluss vai skaļš tiek novērtēti ar galvu smadzenēm, kurām ir nepieciešami devēji, kas reaģē uz šiem aizkaitinājumiem.
Analoģiski notiek arī automātikā. Pārvaldes process ir informācijas saņemšana par pārvaldes objekta stāvokli, tās kontrole un apstrādāšana ar centrālu ierīci un vadošo signālu izdošana uz izpildu ierīcēm. Informācijas saņemšanu izpilda neelektrisku lielumu devēji. Tādējādi, var kontrolēt temperatūru, mehānisku pārvietojumu, esamību vai priekšmetu neesamību, spiedienu, šķidrumu un gāžu patēriņu, griešanas ātrumu un tamlīdzīgi.
1. Devēju raksturojums
Devējs ir tāds automātisko ierīču elements, ar kuru kontrolējamā vai regulējamā neelektriskā lieluma izmaiņu pārveido kāda cita lieluma – parasti elektriskā lieluma izmaiņā.
Devēja ieejas lielumi ir neelektriskie lielumi, piemēram, ātrums, temperatūra, spiediens, paātrinājums, apgaismojums un citi, bet izejā iegūstam elektriskā lieluma izmaiņu – elektrodzinējspēka E, pretestības, kapacitātes C, induktivitātes L, savstarpējās induktivitātes M izmaiņu.
Pēc izejas lieluma rakstura devējus iedala parametriskajos devējos un ģenerējošajos devējos.
Par parametriskajiem devējiem sauc tādus devējus, kas pārveido neelektriskā lieluma izmaiņu kāda elektriskās ķēdes parametra – pretestības, kapacitātes, induktivitātes vai savstarpējās induktivitātes – izmaiņa.
…
SATURS IEVADS 1. Devēju raksturojums 2. Parametriskie devēji 2.1. Omiskie devēji 2.1.1. Kontaktpretestības devēji 2.1.2. Reostatdevēji 2.1.3. Tenzodevēji 2.2. Induktīvie devēji 2.3. Kapacitatīvie devēji 3. Ģenerējošie devēji 3.1. Indukcijas devēji 3.2. Termoelektriskie devēji 3.2.1. Silīciju temperatūras devēji 3.2.2. Termorezistori 3.2.3. Termoelektriski pārveidotāji (termopāri) 3.3. Pjezodevēji 3.4. Optiskie (fotoelektriskie) devēji 3.4.1. Fotodiodi 3.4.2. Fotorezistori 3.4.3. Siltumizstarošanas uztvērēji SECINĀJUMI LITERATŪRAS SARAKSTS
-
Alternatīvā enerģija
Referāts15 Bioloģija, Fizika, Lauksaimniecība, mežsaimniecība
- Devēji
- Spiediena elektriskā mērīšana
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Alternatīvā enerģija
Referāts augstskolai15
-
Spiediena elektriskā mērīšana
Referāts augstskolai22
Novērtēts! -
Kontaktlēcu materiāli
Referāts augstskolai6
-
Hologrāfija - metode, kas aizvietos fotogrāfiju?
Referāts augstskolai11
Novērtēts! -
Šķidruma līmenis
Referāts augstskolai7