1920. gadā Satversmes teksta izstrādāšana ilga nepilnus divus gadus.
Latvijas Republikas Satversme stājās spēkā 1922. gada 7.novembrī, kad pirmā Saeima sanāca uz pirmo sēdi.
Satversme ir valsts pamatlikums, kas iedibina svarīgākos sabiedriskās kārtības un valdīšanas principus, cilvēka un pilsoņa tiesiskā statusa pamatus, varas avotu, valsts uzbūvi un valdīšanas formu. Šo iemeslu dēļ konstitūcijai piemīt augstākais juridiskais spēks, un tā ir visas likumdošanas bāze.1 Tomēr laiks iet, un konstitūcijai jābūt elastīgai, lai tā neierobežotu cilvēku vajadzības un politisko iekārtu. Konstitūcijai jābūt tādai, lai tā palīdzētu cilvēkiem, nevis cilvēkiem jādara viss, lai tikai nosargātu tās nemainību. Latvijā Satversme izriet no Dabisko tiesību skolas, tas būtu, no nerakstītajiem vispārējiem tiesību principiem. Tas, ko tauta ir vēlējusies un izteikusi, ir rakstītā veidā nostiprināts Satversmē. Tā ir tautas pati svarīgākā vara – izdot augstāko pamatlikumu (konstitūciju). Konstitūcijas pamatā tiek likts tautas taisnīgums, kas uz politiskās vienlīdzības pamata katram atvēl varas un pakļaušanās robežas.2 Tieši tāpēc ir neiespējami izvairīties no grozījumiem Satversmē. No otras puses, katram grozījumam jābūt pārdomātam un smalki izplānotam, jo Satversmes tēvi bija tālredzīgi un izstrādāja to, varētu teikt, mūžīgai lietošanai. Valsts konstitūcijai ir jābūt valsts politikas un likumdošanas vizītkartei, tāpēc tai ir jābūt stabilai un to jāgroza tikai, ja savādāk nav iespējams.
Neviens normatīvs akts, arī valsts pamatlikums, nav sastindzis mehānisms vai attīstībai nepakļauta dogma. Tomēr grozījumi nedrīkst būt tikai viena brīža ideja, doma bez nākotnes.
Ja kādu likumu bieži groza, zūd ticība tā stabilitātei (tātad - šī likuma vērtībai). Konstitūcija nav izņēmums. Šāda prakse tikai liecina, ka pret to nav nopietnas attieksmes. Arī ikdienā taču mums zūd cieņa pret cilvēku, kam nav stabilitātes.3
Kursa darba uzdevums ir iepazīties ar desmit Satversmes grozījumiem. Mērķis ir izpētīt un atspoguļot to jēgu, salīdzināt bijušās normas ar jaunajām, pārgrozītajām normām, salīdzināt ekspertu viedokļus, kāpēc šādi grozījumi bija vai nebija jāizdara.
Darbā tiek izmantota vēsturiskā un teleoloģiskā pētīšanas metode. Teorētiskais pamats: grāmatas un periodika.…