Desmit baušļi un grēksūdze

Desmit baušļi un grēksūdze ir divas ļoti līdzīgas un savstarpēji saistītas lietas, kuras ir pakārtotas cita citai. Tīri loģiski domājot, skaidrs, ka ja mēs savā dzīvē balstītos tikai un vienīgi uz šo dekalogu, tad arī mūsu grēksūdze būtu ievērojam īsāka un ne tik mokoša. Ja mēs vieglāk izprastu un pieņemtu bauslību un evaņģēliju, tad arī evaņģēliskā grēku nožēla būtu vieglāka.
Nereti no dažiem Lutera izteikumiem var gūt iespaidu, ka bauslība un evaņģēlijs ir divas dažādas lietas. Un nereti vispār cilvēkiem rodas tāda tendence Veco derību un Jauno derību uztvert pilnīgi diametrāli pretēji. Šeit gan pats Luters šo lietu izskaidro sīkāk. „Gluži kā bauslība nekad netiek piepildīta bez evaņģēlija, tā arī evaņģēlijs ir jāsludina vienīgi kopā ar bauslību. Bauslība kalpo kā fons. Bez bauslības zustu evaņģēlija nozīme. Nebūtu iespējams sludināt grēku piedošanu, ja nebūtu bauslības, kas atklāj grēku un apsūdz sirdsapziņu1
Nereti bauslība biedē cilvēkus ar sodu, un norāda, kas mums ir jādara, tādēļ viens no bauslības uzdevumiem ir piespiest cilvēk uzrīkoties, atbalstīt labi un novērst ļauno. Cilvēkiem ir jāsaprot, ka ne jau pati bauslība izraisa cilvēkos labos darbus. Bauslības funkcija ir ar mērķi atklāt grēku un norādīt cilvēkiem uz iespējamo Dieva sodu un aicināt uz grēksūdzi. B.Hegluns raksta: „Dieva dusmības spriedums padara savu darbu caur bauslību, apsūdzot sirdsapziņu un atklājot cilvēkam, ka viss viņš ir grēcīgs.”2 …