Deputātu ētika ikdienā

Kādreiz politiķu aprindās plaši pazīstami bija šādi vārdi: “Kur sākas politika, tur morālei un ētikai nav vietas.” Iepriekšējās Saeimas(5., 6., un 7.) pat gluži labi iztika bez īpaša deputātu ētikas kodeksa. Līdz beidzot kāda entuziastu grupa 8. Saeimā nolēma, ka nepieciešams uzrakstīt uz papīra pareizas uzvedības normas mūsu tautas kalpiem, lai būtu kāda mēraukla priekšstāvju rīcības vērtēšanai, ja ne pašiem deputātiem, tad vismaz sabiedrībai.
Protams, ka jaunradītais kodekss izraisījis gluži pretējas reakcijas tieši pašu deputātu vidū. Kamēr vieni saka, ka nelasīšot vispār, tikmēr citi daudzina, ka ļoti rūpīgi ievērošot tajā minētās normas. Tā kā visiem valsts ierēdņiem rakstīti uzvedības noteikumi ir spēkā jau apmēram divus gadus, tad ir gluži saprotami, ka šāds kodekss ir noteikti vajadzīgs arī pašiem deputātiem, tāpēc ka salīdzinājumā ar citām profesijām, tautas kalpi atšķiras ar to, ka viņus nevar atlaist no darba par nepieklājīgu uzvedību vai vēlētāju piekrāpšanu. Arī Saeimas kārtības rullis nesoda par deputātu ētikas pārkāpumiem. Par politiķu mērauklu kalpo vēlētājs, tāpēc, ja deputāts publiski lamājas, tad ir pavisam skaidrs, ka pastāv tāda konkrēta sabiedrības daļa, kurai tas šķiet pieņemami. …