Kā noteikts likumā “Par pašvaldībām” 3. pantā, vietējā pašvaldība ir vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības — domes — un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī šajā likumā paredzētajā kārtībā Ministru kabineta doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.
Latvijas Republikas Satversmes 101. pants paredz, ka pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Kopš iestāšanās ES pašvaldību vēlēšanās var piedalīties arī pārējo dalībvalstu pilsoņi, ja viņi dzīvo attiecīgajā teritorijā vai viņiem pieder nekustamais īpašums tajā. Latvijā pašvaldību vēlēšanās nevar piedalīties nepilsoņi, taču citās ES valstīs šāda iespēja pastāv.
Lai gan Latvija ir maza valsts, tās 119 vietējās pašvaldībās gan to izdotie saistošie noteikumi, gan izvēlētā politika var atšķirties. Iemesli tam ir dažādi:
1. atšķiras sociāli ekonomiskā situācija (iedzīvotāju izglītība, vecuma struktūra, infrastruktūras līmenis, parādu apjoms u.c.);
2. atšķiras deputātu ekonomiskie vai politiskie uzskati;
3. atšķiras iedzīvotāju aptauju rezultāti;
4. atšķiras deputātu priekšvēlēšanu solījumi.
Normatīvais akts “Par pašvaldībām” reglamentē Latvijas pašvaldību darbības vispārīgos noteikumus un ekonomisko pamatu, pašvaldību kompetenci, domes un tās institūciju, kā arī domes priekšsēdētāja tiesības un pienākumus, pašvaldību attiecības ar Ministru kabinetu un ministrijām, kā arī pašvaldību savstarpējo attiecību vispārīgos noteikumus.…