Depresija

Depresija tiek dēvēta par aristokrātu slimību. Depresija ir cilvēka negatīva nostādne gan pret sevi, gan pret apkārt notiekošo, tā izpaužas ar skumjām un nomāktību. Depresijas piemeklētajiem raksturīgs emocionāls stāvoklis, kad visas praktiskās darbības tiek apturētas un zūd to jēga. Cilvēkam ar depresiju parasti ir nomākts garastāvoklis, domāšanas un koncentrēšanās grūtības, gausas psihiskās norises un lēnas kustības. Roberts Ņemovs ir precizējis, ka depresija ir dvēseles stāvokļa pataloģija, kuras izpausmes ir iekšējas (psihiskas) un ārējās (uzvedības) aktivitātes samazināšanās. Depresijas stāvoklī cilvēks jūtas bezspēcīgs un bezpalīdzīgs kaut ko iesākt, bet vienlaikus apzinās, ka kaut kas ir jādara, lai no šī stāvokļa varētu atbrīvoties. (7;61) Depresija tiek uzskatīta par garīgu slimību. Tā ir nevis vienkārši slikts garastāvoklis, bet gan ilgstošs bezspēcības un bezjēdzības stāvoklis, kas nomāc cilvēku. Depresija un trauksme var skart jebkuru cilvēku jebkurā vecumā. Jau pētnieks un ārsts Emīls Krēpelīns ir izveidojis klasiskās depresijas triādi: 1. Nomākts garastāvoklis. 2. Kognitīvais gausums. 3. Fiziskais gausums. (6;22) Depresijas termins tiek lietots gan simptomu un slimības apzīmēšanai, gan sindroma jeb simptomu kopas nosaukumam. Depresija ir visbiežāk sastopamais un visvairāk izplatītais psihisko traucējumu veids. Diemžēl apmēram ceturtā daļa depresijas piemeklēto cilvēku nevēršas pie ārsta un pusē gadījumu ģimenes ārsti nediagnosticē depresiju pacientiem, kam tā ir.