Ievads
Pastāv daudz teoriju par depresijas cēloņiem, sākot no psihoanalītiskās teorijas līdz mīlas objekta zaudēšanai. Tomēr neviena no tām pilnībā neatspoguļo depresijas cēloņus, visticamāk tās ir dažādu faktoru kombinācijas, atšķirīgas katram cilvēkam. Saskarsmē ar depresijas cilvēku iemeslam ir vairāk teorētiska nozīme, jo ikviens ir unikāls, tāpat kā viņa pieredze.
Depresija – tā nav ne modes kaite, ne rakstura vājums un ne emocionālā “izlaidība”, bet gan nopietna un savās izpausmēs daudzveidīga slimība, kas, atstāta novārtā, var kļūt hroniska un cilvēka personības izmaiņas veicinoša.
Depresijas gaita var būt ļoti dažāda: tā var būt vienu reizi dzīvē vai arī atkārtoties vairākkārt, tā var rasties pakāpeniski vai arī pēkšņi, tā var ilgt dažus mēnešus vai pat visu mūžu.
Depresija ir bieži sastopama un skar apmēram 121 miljonu cilvēku visā pasaulē. Tā ieņem galveno lomu darba nespējas cēloņu vidū. Pēc Pasaules Veselības organizācijas aplēsēm, tā jau 2020. gadā būs otrais galvenais darba nespējas cēlonis pasaulē. Depresija ir labi diagnosticējama un ārstējama. Mazāk par 25% cilvēku saņem efektīvu ārstēšanu, jo cilvēku uzskats, ka ar šo kaiti paši var tikt galā.
Cilvēkiem ar depresiju nav visi simptomi, un simptomu smaguma pakāpe ir ļoti atšķirīga. Depresija rodas abu dzimumu un jebkura vecuma cilvēkiem. Sievietes ar depresiju slimo aptuveni divas reizes biežāk nekā vīrieši. Vīriešiem, kaut arī viņi ar depresiju slimo retāk, slimības formas ir smagākas un norit ilgstošāk.
Šo tēmu izvēlējos, lai vairāk izzinātu un izprastu, kas ir depresija, kā to uzveikt un kā palīdzēt depresijā nonākušajam cilvēkam. Jo mūsu ekonomiskajos apstākļos cilvēki ar vien biežāk ieslīgst depresijā. Paši bieži neapzinoties reālo situāciju cenšas pārvarēt emocionālo spriedzi un citus simptomus, bet depresijā nonākušiem cilvēkiem ir nepieciešams atbalsts un palīdzība.
Šajā referātā tiek aprakstīti depresijas jēdzieni, simptomi, cēloņi, depresija saskarsmē un kā to pārvarēt.
…