Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
4,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:385692
 
Vērtējums:
Publicēts: 10.02.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 9 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Demokrātijas idejas attīstība    4
1.1  Demokrātijas rašanās Senajā Grieķijā    4
1.2  Demokrātijas attīstība Senajā Romā    5
1.3  Demokrātijas attīstība viduslaikos    6
1.4  Demokrātija jaunajos laikos    6
1.5  Demokrātijas atdzimšana ASV un Francijā    7
Demokrātija mūsdienu pasaulē    9
Demokrātijas veidoli    11
Demokrātijas valsts izpausmes formas    13
Liberālās demokrātijas principi    15
5.1  Parlamentārā Ministru kabineta forma    16
5.2  Prezidentālā valdīšana    17
5.3  Pus prezidentālā valdīšana    17
  Secinājumi    19
  Izmantotā literatūra    21
Darba fragmentsAizvērt

Ievads

Vārdam „demokrātija” vai „tautvaldība” ir grieķiska izcelsme (no „demos” – tauta un „kratos” – vara). Galvenā demokrātijas iezīme un arī vērtība ir lielāka vai mazāka visu sabiedrības locekļu politiskā vienlīdzība. Praktiskajā politiskajā dzīvē demokrātija tiek saistīta ar pilsoņu iespējām kontrolēt politisko līderu uzvedību. Maldīgi ir uzskatīt tautvaldību par kaut ko vienkāršu.
Mūsdienu pasaulē nav daudz tādu valstu un politisko sistēmu, kuras apgalvotu, ka nav demokrātiskas. Apzīmējums „demokrātija” tiek lietots ne tikai tāpēc, lai to novērtētu morālās kategorijās. Demokrātiju mūsdienās uzskata par vislabāko, brīvam cilvēkam vispiemērotāko iekārtu. Tādēļ, ja kādu valsti vai politisko sistēmu sauc par „demokrātisku”, tas nozīmē, ka to raksturo visnotaļ pozitīvi. Un otrādi, ja kādu valsti vai iekārtu atzīst par „nedemokrātisku”, tas nozīmē, ka to morāli diskvalificē.
Tas, kas ir demokrātija savā būtībā, tiek saprasts ļoti dažādi. Jāatzīmē, ka vieni īpaši uzsver tās politiskās formas, citi – sabiedrisko vai saimniecisko saturu. Tātad, ko vieni gatavi atzīst par demokrātiskā ideāla būtību, citi nobīda malā un noniecina. Tas viss nenozīmē, ka nevar sniegt vispārīgu priekšstatu par demokrātisku iekārtu. Lai gan eksistē visdažādākās pieejas problēmai, mūsdienu pasaulē pastāv vienprātība tajā ziņā, kādas minimālās prasības jāizvirza valstī un sabiedrībā, ja tās vēlas tikt atzītas par demokrātiskām.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties