Kā demokrātija ir radusies un attīstījusies
Mūsdienu demokrātijai ir sena vēsture. Attīstīto valstu demokrātiskās tradīcijas ir izkoptas gadsimtiem ilgi. Pirmā zināmā demokrātiskās valsts iekārta izveidojās Senajās Atēnās 6. gs. p.m.ē. Pēc valdnieku reformām augstākā vara tika nodota tautas sapulcei, kurā drīkstēja piedalīties jebkurš Atēnu pilsonis no 20 gadu vecuma.
Tautas sapulce, kura sanāca kopā 3- 4 reizes mēnesī, apstiprināja likumus, rīkojās ar valsts kasi, pieteica karu un pasludināja mieru. Uzstāties un izteikt savus ierosinājumus tautas sapulcē varēja jebkurš pilsonis, lēmumus pieņēma ar balsu vairākumu. Tāpat katram pilsonim bija tiesības ierosināt likumus.
Augstāko attīstību Atēnu demokrātija sasniedza Perikla laikā (444- 429. g.p.m.ē.). Pēc Perikla priekšlikuma tika ieviesta samaksa par darbu valsts dienestā. Pēc Atēnu parauga demokrātiskā iekārta tika ieviesta un izveidota vairākās citās hellēņu pilsētvalstīs.
Seno Atēnu politiskā iekārta tiek uzskatīta par demokrātijas klasisko formu. Tajā tika iedibināti vairāki principi, kuri darbojas arī mūsdienu demokrātiskā režīma pamatā. Proti: Augtākā vara pieder tautai, valsts pārvalde ir sabiedrības veidota un kontrolēta. Pilsoņu politiskā vienlīdzība, vienādas tiesības vēlēt un būt ievēlētam. Un vienlīdzīga iespēja tikt valsts amatos.
Antīkās demokrātijas mūžs bija samērā īslaicīgs. Vēstures gaitā to nomainīja monarhiskā pārvalde, kas balstījās uz militāro spēku.
Prasība pēc aizsargājošās jeb protektīvās pārvaldes, kuru formulēja izcilais angļu domātājs Džons Loks (1632- 1704), kļuva par vienu no svarīgākajiem jauno laiku demokrātijas principiem. Tāpēc demokrātiju, kas nostiprinājās jaunajos laikos, dažreiz sauc par protektīvo1 demokrātiju.…