Izšķiroša atšķirība starp liberālismu un republikānismu ir, kā demokrātijas procesa loma tajā tiek saprasta. Pēc liberālisma uzskatiem, valsts tiek veidota atkarībā no sabiedrības interesēm, kā arī valsts ir līdzeklis publiskai vadīšanai un sabiedrība tiek ietverta tirgus uzbūves sabiedrībā, kas sastāv no pilsoņu savstarpējās mijiedarbības un darbaspēju izmantošanas. Līdz ar to politiķu uzdevums ir sasaistīt kopā un dod prioritāti sabiedrības interesēm nevis valsts interesēm.
Savukārt republikāņi vairāk rūpējas par visu socializācijas procesu kā veselumu. Politika ietver neatkarīgās ētiskās dzīves atgriezenisku formu. Tā, katrs kvazi-dabisko kopienu loceklis apzinās atkarību no citas kopienas, vienlaicīgi darbojas kā zinošs pilsonis, kā arī veido un attīsta eksistējošas abpusējās atzīšanas attiecības. Šajā gadījumā kā trešais sociālās integrācijas līdzeklis ir solidaritāte, kura rodas starp neatkarīgās valsts reglamentēta aparātu un decentralizētu tirgus mehānismu. Pēc republikāniska viedokļa politiskai publiskai sfērai un tās bāzei, proti, pilsoņu sabiedrībai, piemīt stratēģiska nozīmība.…