Demokrātijas izpratne Ķīnas kontekstā

SECINĀJUMI
Ķīna – valsts ar straujāk augošo populāciju un ekonomiku pasaulē. Raugoties uz Ķīnu kā iespējamo galveno spēku un globālo tendenču virzītāju, ir jāuzdod sev jautājums – uz ko Ķīna virzās? Šādu jautājumu sev uzdod ne mazums Ķīnas analītiķu un arī viņus vadošie motīvi ir dažādi.
Piemēram, ASV Ķīnu uzskata par lielāko draudu sev gan ekonomiski, gan politiski. Amerikas skeptiskā attieksme pret Ķīnas attiecībām ar Krieviju liek domāt, ka aukstā kara atmosfēra nav gluži izdzisusi no Amerikas valstsvīru atmiņas. Protams, Ķīnas militārā budžeta palielināšanās par 10% gadā ir tikai viens no Ķīnas spēku demonstrējošiem faktoriem . Arī Ķīnas un Taivānas neatrisinātais jautājums, kā arī „Human Rights Watch” ienākošie ziņojumi par cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā, turpina pastiprināt ārzemju novērotāju bažas.
No otras puses, Ķīnai palielinot savu līdzdalību dažāda mēroga internacionālās organizācijās, kā ANO, „Lielajā pieciniekā (G5) ”, Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO), tās pienākumi pret šo organizāciju statūtiem liek Ķīnai mainīt savus ieradumus dažādās dzīves jomās, kā arī sadarboties ar valstīm, ar kurām tai iepriekš bijušas domstarpības . Turklāt, izņemot Tjaņaņmiņas incidentu, Ķīna ir piedzīvojusi savu ilgāko stabilitātes periodu kopš imperiālā perioda beigām. Arī tas dod pamatu cerībām, ka Ķīna, kā jau to nosaka tās vēsturiskā tradīcija, tiecas pēc miera, harmonijas un labklājības.
Ņemot vērā Ķīnas ekonomiskās ambīcijas un tās vēlmi nodrošināt savas pozīcijas globālajā arēnā, rodas priekšstats, ka, ja notiks vienpartijas valdības krišana Ķīnā, tad tas notiks operatīvi un ne bez ārvalstu patvaļīgas iesaistīšanās.
Kā tas ir vairākkārt pierādījies Ķīnas vēstures gaitā, vispārliecinošākais virzītājspēks uz inovācijām Ķīnā ir valdošā elite. …