Demokrātijas deficīts Eiropas Savienībā

Jau vairākus gadus Eiropas Savienības kontekstā runā par demokrātijas deficītu, galvenokārt tāpēc, ka demokrātija parasti tiek attiecināta uz valsti, taču ES ir valstu organizācija un tāpēc ir jautājums, vai tā ir demokrātiski leģitimizēta sistēma.1

Pirmo reizi jēdziens “demokrātijas deficīts” parādījies 20. gadsimta 70. gados, lai aprakstītu Eiropas Kopienas institūciju demokrātisko vājumu,2 taču plašāka diskusija par demokrātijas deficītu Eiropas debatē aizsākusies līdz ar Māstrihtas līgumu.3 Par tā saucamo demokrātijas deficītu ES akadēmiskajos izdevumos parādījās 80. gadu vidū, taču plašāka diskusija medijos parādījās 90. gados.4

Taču nepastāv vienas demokrātijas deficīta definīcijas, kā arī nav vienotības, ko tas īsti nozīmē. Akadēmiskajā debatē dažādi autori tam piešķir atšķirīgu izpratni.5 Par demokrātijas deficītu runā un raksta daudzi, bet tik daži paskaidro, kas ar to tiek saprasts. Jānorāda, ka literatūrā arī nav sniegta skaidra atbilde, vai patiešām ES pastāv demokrātijas deficīts.6

Daudzas un dažādas intelektuālās grupas izmanto demokrātijas deficītu, lai kritizētu Eiropas Savienību. …