Mūsdienās ir ļoti maz tādu valstu, kas varētu apgalvot, ka nav demokrātiskas. Atdzimst vecās demokrātijas un veidojas jaunas. Demokrātisko valstu saraksts kļūst arvien garāks un demokrātiskajā pasaulē tagad pastāv vairāki valsts iekārtas modeļi: parlamentārā sistēma, prezidentālā, jauktā – pusprezidentālā, konventa sistēma. Un, protams, ikviena modeļa patieso darbību nosaka ne tikai juridiskie risinājumi, kuri ietverti, piemēram, konstitūcijās, bet arī sabiedriskās, politiskās un saimnieciskās dzīves prakse. Tāpēc arī līdzīgu iekārtu institūcijas dažādās zemēs darbojas atšķirīgi.
Šajās dienās demokrātiju uzskata par vislabāko , brīvam cilvēkam vispiemērtotāko iekārtu. Tāpēc arī, ja kāda valsts tiek nosaukta par demokrātisku, tas to raksturo diezgan pozitīvi. Bet kā tad ir patiesībā? Arī Latvija ir demokrātiska valsts, bet uzskatu, ka bieži saskaramies ar dažādām problēmām, interesantiem notikumiem, ka liekas, nemaz nedzīvojam demokrātiskā valstī.
Tā kā es vēlējos vairāk uzzināt, izprast, kā darbojas demokrātija, tāpēc arī izvēlējos tieši šo tēmu, respektīvi, „Demokrātijas būtība un problēmas.” Arī fakts, ka šī tēma ir svarīga ne tikai man, bet ikvienam no mums, jo, kā jau minēju, pārsvarā visi dzīvojam demokrātiskā valstī. Šis politiskais režīms ir gandrīz aptvēris visu pasauli.…