Vārdam „demokrātija” ir grieķiska izcelsme (no demos ‘tauta’ un kratos ‘vara’). Galvenā demokrātijas iezīme un arī vērtība ir lielāka vai mazāka visu sabiedrības locekļu politiskā vienlīdzība. Praktiskajā politiskajā dzīvē demokrātija tiek saistīta ar pilsoņu iespējām kontrolēt politisko līderu uzvedību, lai novērstu tiem iespēju pārņemt varu pilnībā.
Gandrīz katrs mūsdienu politiskā procesa dalībnieks sauc sevi par demokrātu. Par demokrātiskiem dēvējušies un dēvējas daudzi politiskie režīmi, arī tādi, kas no demokrātijas bijuši ļoti tālu. Komunistiskā totalitārisma citadele PSRS sludināja, ka esot vienīgā patiesi demokrātiskā valsts pasaulē – nodēvējot par demokrātiskiem savus likumus, lēmumus un politisko rīcību. Taču nepietiek ar to, ka tie tiek tikai nosaukti par demokrātiskiem, lai tie kļūtu attaisnojami un tautai pieņemami.
Šajā referātā tiks dots neliels ieskats politikas un politikas režīmu jēdzienos, aplūkota demokrātijas vēsture, mūsdienu demokrātijas izveides noteikumi, pazīmes un veidi, kā arī demokrātijas priekšrocības un trūkumi.
POLITIKA
Vārds „politika” ir dziļi ieskaņojies mūsu valodā, visbiežāk tas tiek saistīts ar valsts pārvaldes lietām, ar cīņu par varu. Vārds politika arī ir radies Senajā Grieķijā. Antīkie domātāji (Platons, Aristotelis) ar to apzīmēja valsts iekārtu un tās pārvaldīšanu. 19. gadsimta otrajā pusē radās priekšstats par politiku kā cīņu starp sabiedrības grupām. Tā kā vara ir svarīgākais līdzeklis sabiedrības grupu un indivīdu interešu veidošanai, priekšplānā tika izvirzīts priekšstats par politiku kā cīņu par varu. …