Šo tēmu izvēlējos, lai labāk spētu izprast demokrātijas jēdzienu un būtību, kā arī piemērot šo režīmu Latvijai. Demokrātijas skaidrojums lielākā mērā ir viens, bet to nevar attiecināt uz visām valstīm vienādi, tas ir, nevienā valstī nevar būt divas vienādas demokrātijas. Šajā darbā vislielākais akcents tiks likts tieši uz Latviju, jo esmu Latvijas iedzīvotāja. Latvijas situāciju izdodas analizēt daudz objektīvāk, jo kādas valsts iedzīvotājam vieglāk ir analizēt kādus politiskos procesus, ja viņš dzīvo šajā noteiktajā valstī, savukārt par citām valstīm viņš var izdarīt tikai subjektīvus secinājumus, jo nav bijis šajā laika periodā, kad risinājās dažādi politiskie notikumi, attiecīgajā valstī.
Mūsdienās pārsvarā visi cilvēki ir ar kaut ko neapmierināti – zemas algas, mazas pensijas, zemi pabalsti u. c. Vienmēr šajā situācijā vainīgi ir vai nu politiķi, vai arī kāds cits. Cilvēki nesaprot to, ka bagāta valsts neveidojas dažu gadu laikā. Cilvēki negrib iedziļināties arī vēsturiskajos apstākļos. Tāpēc, lai spētu rezultatīvi izanalizēt kādas valsts pastāvošo iekārtu un ar to saistītās problēmas, ir jāielūkojas vēsturē un tad ir jāizdara secinājumi, kāpēc notiek tieši tā un ne savādāk.
1. Demokrātijas jēdziens un tā skaidrojums
Demokrātijas jēdziens ir plašs un daudznozīmīgs. Būtībā tas varētu būt priekšstats, ka kādai cilvēka kopībai saistoši lēmumi ir pieņemami ar visu iesaistīto indivīdu līdzdarbošanos. Bet, ja demokrātiju analizē šaurākā nozīmē, tad var nonākt pie secinājuma, ka tā ir politiska iekārta, režīms. Bieži vien demokrātija var atšķirties un nebūt vienāda visās valstīs. Tas ir atkarīgs no tā, kāda politiskā sistēma valstī tiek izmantota, piemēram, proporcionālā vēlēšanu sistēma, mažoritārā vēlēšanu sistēma vai arī parlamentārā iekārta, prezidentālā iekārta, galu galā tas ir atkarīgs arī no pašiem iedzīvotājiem un to dzīves līmeņa. Visi šie fakti kārtējo reizi pierāda tikai to, ka demokrātiju ir grūti definēt, jo nav tādu valstu, kur demokrātiskās iekārtas būtu vienādas.…
