Ievads
Referātā “Demokrātija un mazākuma tiesības” es centīšos sākumā definēt demokrātijas jēdzienu, atainot šī jēdziena izpratnes atšķirības attiecībā no pastāvošās iekārtas. Tā kā demokrātiskā režīma apstākļos vara tiek koncentrāta vairākuma rokās, kas ir tieši pretēji aizbildniecības režīmiem, kur valda mazākums, īpaši nozīmīgi šķiet akcentēt mazākuma tiesības, ja, protams, tādas vispār eksistē.
Jāuzsver, ka darbā aprakstot iepriekšminēto problēmjautājumu, es savu viedokli izklāstīju izejot no parlamentārisma pozīcijas, kas ir likumsakarīgi, jo parlamentārais mazākums parasti pie varas netiek. Vēl savā darbā man likās nozīmīgi parādīt Latvijas neilgo pieredzi parlamentārās demokrātijas apstākļos, kur ne tikai parlamentā esošais mazākums, bet arī sabiedrībā esošās daudzās interešu grupas, kas pēc savas būtības arī ir politiskais mazākums, cenšas realizēt savas intereses likuma ietvaros.
Referātā tiks apskatīta arī zinātnieka R. Dāla teorija par poliarhiju, kurai latviskais tulkojums varētu būt “daudzvarība”. Teorija apgalvo, ka konstanta mazākuma nemaz īstenībā nav, jo tas var mainīties attiecībā no lēmumiem, kuri skar vienu vai otru interešu grupu. Teorija ir samērā atšķirīga no klasiskajām vairākuma un mazākuma attiecību modelēšanas formām, tādēļ uzskatu, ka to būtu lietderīgi šajā referātā pieminēt.
Runājot par referātā izmantoto literatūru jāpiemin plašais teorētiskais materiāls, kurā ietilpst “Ievads politikā”, R. Dāla darbs “Democracy and it’s critics” u.c. Latvijas parlamentārā un sabiedrisko interešu grupu tiesību izlietošanas piemēru ilustrēšanai izmantoju laikraksta “Diena” publikācijas, kuras saistītas ar nesenajām vairāku politisko spēku parakstu vākšanas kampaņām un referendumu Pensiju likuma grozījumu sakarā.
1. Demokrātijas jēdziens.
Demokrātijas jēdziena izpratne ir saistīta ar valstī pastāvošā režīma ideoloģiju, tādēļ jāapskata arī nesenās pagātnes demokrātijas skaidrojums.
Demokrātija ir tautvaldība, viena no valsts formām, šķiru sabiedrībā demokrātija ir cieši saistīta ar valdošās šķiras diktatūru. Piemēram, buržuāziskā demokrātija balstās uz formāli deklarētām visu pilsoņu tiesībām un brīvībām un ekspluatējamā vairākuma tiesību faktisku ierobežošanu, bet padomju sociālistiskā demokrātija ir jauns, augstākais demokrātijas tips, īsta tautvaldība.
Protams, ka šāds demokrātijas skaidrojums nav saskaņā ar mūsdienu pastāvošo izpratni, kur demokrātijas idejas patiešām izpaužas arī praksē. Demokrātiskā režīmā pilsoniskā sabiedrība kontrolē valsti, savukārt valsts garantē pilsoniskas sabiedrības suverenitāti un nodrošina pilsoniskās sabiedrības iekšējo pretrunu risināšanas atklātumu un tiesiskumu.
…
