Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:655853
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 10.12.2003.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Ievads   
  Demokrātijas vēsture   
  Demokrātijas veidi   
2.  Iztirzājums   
  Vai pastāv demokrātijas vēsture?   
  Veidojot demokrātijas kustību: cilvēki vai korporācijas?   
  Brīvība   
  Demokrātijas pagātne un tagadne   
Darba fragmentsAizvērt

Vai pastāv demokrātijas vēsture?

Kopš 1980. gadu vidus dažādi notikumi ir pārvērtuši demokrātijas pētījumus no akadēmiskas specialitātes uz pētījumu, kas izraisa milzīgu vispārēju interesi. Pasaule sāka raudzīties uz demokrātiju pavisam citām acīm. Vairs nebija tik viegli kā pirms dažiem gadiem, atteikties no demokrātijas idejas kā neatbilstošas daudzu cilvēku vajadzībām un pieredzei. Cīņa par demokrātiju tagad ir viens no svarīgākajiem faktoriem praktiskajā politikā visā pasaulē, un tāda tā arī paliks turpmāk.
Pagājušās desmitgades demokrātijas kustības ir atstājušas indivīdus neapmierinātus, skaidrojot demokrātijas attīstību kontekstā ar pasaules vēsturi. Ir patiešām ļoti maz materiālu, kurus varētu atspoguļot kā “demokrātijas pasaules vēsturi”. “Demokrātija” ir vārds, kas izraisa īpašas jūtas gandrīz ikvienā indivīdā. Demokrātijas vēstures interesenti vēlas, lai vēsturnieki ne tikai parādītu demokrātijas paņēmienu pielietojumu pagātnē, vai demonstrētu demokrātisko vērtību eksistenci agrārajā sabiedrībā, vai arī izsekotu demokrātisko institūciju attīstību nesenā pagātnē. Vēsturniekiem vajadzēs darīt daudz vairāk: tiem būs vai nu jāatrod ideālas demokrātiskas sabiedrības modeļi pagātnē, vai arī jāatzīst, ka demokrātija ir mirāža, jo tā nekad nav pastāvējusi.
Divi vēsturnieki – Steve Muhlberger un Phil Paine - kā sākumpunktu saviem pētījumiem izvēlas indivīdu un to, cik vērtīgs viņš vai viņa ir. Vai ir kāds labums no viena vienīga0 indivīda? Vai indivīds var eksistēt viens? Nē. Indivīdiem ir nepieciešama sabiedrība – citu indivīdi palīdzība – lai varētu izdzīvot. Šis nenoliedzamais fakts tiek bieži lietots, lai noliegtu indivīda vērtību, kā arī lai attaisnotu visneiedomājamāko indivīda ļaunprātīgu izmantošanu. Šis fakts bieži vien tiek uztverts kā pašsaprotams gadījumā, kad, starp indivīdu un sabiedrības vajadzībām pastāv kāds konflikts, tad neapšaubāmi sabiedrības vajadzības tiks uzskatītas par pārākām pār indivīda vajadzībām. Indivīdi ir tikai sabiedrības biedri – tās locekļi jeb orgāni –kura tiek vērtēta daudz augstāk nekā indivīds.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −6,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1224086
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties