Savā referātā es gribu apskatīt demokrātijas izveidi Latvijā. Kā zināms demokratizācija pasaulē notika četros viļos. Latvija ir tā valsts, kura demokratizējās ceturtajā vilnī, kurš sākās pēc PSRS sabrukuma. Īpaši izpētot valdošās elites veidošanos. Latvija pārejot no viena režima uz otru, līdzi mantoja iepriekšējā sistēma strādajošo birokrātiju, līdz ar to arī vecajā režīmā pastāvošo iekārtu un ideoloģiju. Centīšos savā referātā izpētīt, vai mantojums no iepriekšējās iekārtas ir pozitīvs (noderīgs), jeb gluži pretēji, tas traucē Latvijas attīstību. Pievērsīšu uzmanību arī demokrātiskas politiskās kultūras veidošanai Latvijas sabiedrībā, kā arī viena no izpētes tēmām būs saistīta ar to, cik lielā mērā Latviju ietekmē tranzītceļš starp Rietumeiropu un Krieviju. Kā zināms gan Krievija, gan Rietumeiropa grib panākt to, lai Latvijas būtu viņu ietekmes zonā. Pati Latvija ir stingri paudusi to, ka tā grib iestāties ES un NATO. Savukārt Krievijai pret to ir asi iebildumi , jo tā negri, ka pie tās robežām tik tuvu atrastos NATO dalībvalsts, bet, ja Latvija iestātos ES, tad tiktu galīgi pārvilkta svītra Krievijas ietekmei Latvijā. Tādejādi Krievija zaudētu vēl vienu valsti, kas ir tās ietekmes zonā.
Demokratizācija mūsdienu pasaulē tika veikta vairākos posmos, kurus Semjuels Hantingtons nosaucis par demokratizācijas viļņiem. Latvijas demokratizācija ietilpst ceturtajā vilnī, kurš sākas pēc PSRS sabrukuma. Komunistiskās sistēmas galīgais sabrukums sākās tikai pēc 1989. gada. Tad varēja sākties ceturtais demokratizācijas vilnis, kurš aptvēra Padomju Savienību un no tās atkarīgās Austrumeiropas un Viduseiropas valstis tai skatā Latviju. Ceturtā viļņa aizkavēšanos un faktu, ka demokratizācija šai reģionā nesākās astoņesmito gadu sākumā trešā vilņa ietvaros, var izskaidrot ar vairāku faktoru darbību. Pirmkārt, komunistiskās sistēmas bija totalitārākas nekā autoritārās valstis ar tirgus ekonomiku.…