Demokrātiskā valsts pārvaldes forma tiek uzskatīta par visvēlamāko daudzās pasaules valstīs, protams, arī Latvijā.
Demokrātiskā režīmā pilsoņi kontrolē valsti, bet valsts garantē pilsoniskās sabiedrības suverenitāti, konfliktu risināšanas atklātumu un tiesiskumu. Valsts arī gādā, lai sabiedrībā varētu izpausties daudzveidīgās intereses.
Demokrātija veicina masu politisko aktivitāti, kas var būt gan konstruktīva, gan destruktīva (graujoša). Demokrātisks režīms valstī var pāriet anarhijā, haosā, un sabiedrība var kļūt nepārvaldāma. Var izveidoties ļoti bīstams stāvoklis – „pūļa vara.” Tā sociālo bāzi veido mazizglītoti, morāli pagrimuši vai arī izmisumā nonākuši cilvēki ( bez darba un iztikas), kas gatavi savā rīcībā iet līdz galējībām, paužot savu neapmierinātību ar dzīvi. Tā ir pati bīstamākā varas forma, kas var sabiedrībai nodarīt vislielāko ļaunumu.
Demokrātijas īstenošanu traucē: 1) vāja ekonomiskā bāze; 2) sociālās problēmas; 3) zema politiskā kultūra un atbildība valstī kopumā; 4) sabiedrības šķelšanās naidīgās grupās.
Šie apstākļi ne tikai bremzē demokrātiska režīma tapšanu, bet var padarīt neiespējamu demokrātisku politisko režīmu; demokrātiskā politiskā režīmā grūti novērst varas ļaunprātīgu rīcību: a) demagoģiju; b) manipulāciju ar sabiedrisko domu; c) korupciju.
Savā darbā Autore apskatīja Latvijā valdošo demokrātisko iekārtu, vai šī iekārta ir piemērota mūsdienu Latvijas iedzīvotājam un valdošajai ekonomiskai situācijai, un viedoklis nav īpaši optimistisks, jo pašlaik Latvijā notiekošie politiskie procesi liecina par to, ka Latvija kā demokrātiska valsts vēl ir tikai attīstības un pilnveidošanas stadijā, nevis patiesas augsti attīstītas demokrātiskas valsts līmenī, kā tas ir citās Eiropas valstīs ar ilgstošām, izkoptām tradīcijām un sakārtotu likumdošanu.
…