Demogrāfija (franču: démographie, no grieķu: δῆμος (dēmos) — 'tauta' un γράφω (graphō) — 'rakstu') ir zinātne par iedzīvotājiem, kas pētī cilvēku dabisko kustību (dzimstību, mirstību, laulātību), mehānisko kustību (migrāciju), dažādu iedzīvotāju struktūru (dzimumstruktūru, vecumstruktūru, etniskās, ģimenes struktūras u.c. k) kopsakarībā ar bioloģiskiem, ģeogrāfiskiem, sabiedriskiem, saimnieciskiem u.c. apstākļiem. Demogrāfija noskaidro iedzīvotāju atražošanas likumsakarības un uz to pamata izstrādā demogrāfiskās koncepcijas, teorijas, demogrāfijas politiku, kā arī prognozē demogrāfisko norišu attīstību. Uz demogrāfisko rādītāju pamata tiek plānota rūpniecības attīstība, valdības politika izglītības, dzīvokļu celtniecības, sociālā nodrošinājuma, transporta, nodokļu un citās jomās. (Vikipēdija, 2020).
“Reizi 2 gados MK iesniedz «Informatīvo ziņojumu par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm». Darba tirgus prognozes tiek izstrādātas kopš 2008. gada. Sākot ar 2012. gadu ilgtermiņa darba tirgus prognozes (līdz 2035. gadam) un demogrāfijas prognozes. Starp darba tirgus prognožu rādītājiem demogrāfija ieņem nozīmīgu vietu vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēšanas procesā.” tā N. Ozols, Ekonomikas ministrijas analītiķis.
Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozes ir viens no instrumentiem, kas ļauj priekšlaicīgi paredzēt darba tirgus neatbilstību veidošanos nākotnē. Tās parāda iespējamās darba tirgus attīstības tendences un iespējamos riskus, saglabājoties esošai izglītības sistēmai un izglītības piedāvājuma struktūrai.
Prognozes ir tikai viens no posmiem darbaspēka piedāvājuma pielāgošanas procesā. Tā ir kvantitatīva bāze tālākām diskusijām starp nodarbinātības, izglītības un struktūrpolitikas veidotājiem, sociālajiem partneriem, zinātniekiem un citām iesaistītām pusēm, lai savlaicīgi sagatavotos un pielāgotos sagaidāmajām strukturālajām izmaiņām tautsaimniecībā. (Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, 2020).
Darbā autors apskatīja statistiskos datus par iedzīvotāju skaitu un tā izmaiņām Latvijā. Esot ES, iekļaujoties kopīgajā darba tirgū, svarīgi ir zināt par demogrāfiskajām tendencēm un to ietekmi uz darba tirgu visā ES, tāpēc tika iepazīti ES komisijas par demogrāfiju statistiskie dati un to radīto pārmaiņu ietekme uz darba tirgu ES, tai skaitā Latvijā. Demogrāfijas izaicinājumus pie mums autors ir skatījis saistībā ar pārējo divu Baltijas valstu - Lietuvas un Igaunijas kopīgajām tendencēm, sekojot līdzībām un atšķirībām. Attēlos nr. 3,4,5,6 ir redzama situācija arī Zviedrijā, bet tā nav iekļauta salīdzināšanas aprakstos. Darbā ir apskatīti demogrāfijas tendenču negatīvās ietekmes mazināšanas risinājumu piedāvājumi. Nobeigumā ir EM apkopojums par demogrāfijas ietekmi uz Latvijas darba tirgu.
