Demogrāfija un demogrāfiskais stāvoklis Latvijā
Pašreizējās nopietnās pārmaiņas dzīves apstākļos atspoguļojas demogrāfiskajā situācijā. Nopietnas bažas izraisa viens no Latvijas demogrāfiskajiem rādītājiem - dzimstības līmeņa noslīdēšana ievērojami zem mirstības līmeņa.
Demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās Latvijā iezīmējās astoņdesmito gadu beigās un arī 1996.gadā nebija vērojamas īpašas pozitīvas izmaiņas. Kopš 1987.gada samazinās iedzīvotāju dabiskais pieaugums. 1991.gadā tas kļuva negatīvs - mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 116 cilvēkiem, bet 1995.gadā šī starpība sasniedza jau 17336 cilvēkus(skatīt 1.-3. tabulu pielikumā).(4)
Ja sensenos laikos dzimstības veicināšanai tautas piekopa dažādus auglības kultus un sadzīves tradīcijas, tad mūsdienās valstu politikas līmenī tiek īstenoti plaši pasākumu kompleksi, kuru mērķis ir materiāli un morāli atbalstīt ģimenes, un nodrošināt labus apstākļus bērnu audzināšanai. Tā ir vesela sistēma, kas ietver ģimenes un bērnu pabalstus, palīdzību pajumtes nodrošināšanai, visiem pieejamu izglītības un veselības aprūpes sistēmu, sociālās garantijas, sporta un kultūras jomas, kā arī citas privilēģijas un stimulus. Sabiedrības, kas dažādu iemeslu dēļ no līdzīgiem atbalsta pasākumiem atsakās, piemeklē dažādas nenormālības un nelaimes, kas var beigties arī ar tautas izmiršanu. Parasti nelaimes galvenais cēlonis ir aplama sabiedrībā valdošo vērtību sistēma, egoisms un morālais pagrimums.
Bet kā par savu nākotni rūpējamies mēs, Latvijas pilsoņi un iedzīvotāji. Ja padomju laikā uzskaitītie dzimstības veicināšanas un bērnu attīstības pasākumi tika vairāk vai mazāk ievēroti, kas izpaudās arī 80. gadu dzimstības rādītājos, sociālajās garantijās, izglītības, medicīnas un sporta jomā, kā arī bezbērnu ģimeņu sodīšanā ar bezbērnu nodokli, tad līdz ar neatkarības pasludināšanu - lai cik tas šķistu dīvaini un nesaprotami - vecā sistēma tika noārdīta, bet tās vietā gandrīz neko jaunu neradījām. Godmaņa valdības laikā ieviesto, gandrīz simbolisko bērnu pabalstu inflācija pa šiem gadiem vairāk kārt nodeldējusi. Kaut kāds stimuls ir vienreizējais bērnu dzimšanas pabalsts, bet tā parasti pietiek tikai paša nepieciešamā nopirkšanai pirmajā dzīvības mēnesī. Sociālās drošības sistēma, lai gan reizēm var nedaudz palīdzēt viskritiskākajā brīdī, kopumā ir nepietiekama, birokratizēta un pazemojoša. Jā, darbojas dažādas privātas labdarības organizācijas, bet bieži vien to mērķi ir saistīti ar dažādu sektu un citu interešu grupu darbību. Par kādām daudzbērnu ģimeņu privilēģijām nenākas pat runāt. Gluži otrādi - tieši daudzbērnu ģimenēm ir vislielākās izredzes zaudēt darbu, dzīvokli un iztiku. Katastrofāli zemais dzīves līmenis, darba un iztikas trūkums, kā arī valdošā masu kultūra veicina ģimeņu degradāciju un iziršanu, kā arī dažādas perversijas.
…
