Demogrāfiskais stāvoklis Latvijā 2004.- 2005. gadā

Nozīmīgs tautas attīstības resurss ir demogrāfiskais potenciāls. Cilvēki, kas no paaudzes paaudzē turpina un attīsta sabiedrības dzīves darbību, ir galvenais tautas attīstības mērķis un līdzeklis. Ja nav cilvēku, kas runā tautas valodā, pārmanto un attīsta šīs tautas tradīcijas un paražas, tad tauta beidz pastāvēt kā sociāla kopība un pārvēršas par cilvēces kultūras muzeja eksponātu.
Iedzīvotāju skaita, sastāva un ataudzes rādītāji, kas ņemti to kopsakarā un saistībā ar sekām, ko tie var izraisīt demogrāfiskajā attīstībā nākotnē, veido valsts un tās reģionu demogrāfiskos resursus jeb demogrāfisko potenciālu.
Demogrāfiskajam potenciālam ir nozīmīga loma reģionu ilgtspējīgā attīstībā. ANO regulāri veiktajās pasaules valstu valdību aptaujās par demogrāfiskās attīstības jautājumiem Latvijas valdība 1998.gadā atzīmēja, ka iedzīvotāju skaita pieauguma, dzimstības un mūža ilguma rādītāji ir pārāk zemi, bet iedzīvotāju teritoriālajā izvietojumā ir nepieciešamas būtiskas pārmaiņas (United Nations, 2001).
Iedzīvotāju skaita pieaugumu sekmē četru galveno demogrāfisko faktoru – dzimstības, mirstības, migrācijas saldo un iedzīvotāju vecumsastāva – mijiedarbība. Lai veidotos labvēlīga demogrāfiskā situācija,
1) dzimstībai ir jābūt augstākai par vienkāršu paaudžu nomaiņu;
2) ir jāsamazinās mirstībai;
3) migrācijas saldo ir jābūt pozitīvam;
4) iedzīvotāju vecumsastāvam ir jāsekmē demogrāfiskā izaugsme.
Demogrāfiskie procesi nenorit strauji, izņēmums ir dažādas kataklizmas (kari, dabas katastrofas, epidēmijas u.tml.) un strauji sociālpolitiski pārveidojumi. Latvijas demogrāfisko un sociālekonomisko potenciālu būtiski ietekmēja divi pasaules kari un sociālpolitiskās pārmaiņas pēc valsts neatkarības atgūšanas. …