Izvēlējos šo tēmu, jo tēmas popularitate ar katru gadu Eiropas Savienībā aizvien pieaug. Galvena problēma ir iedzīvotāju novecošanās, kas saistīta ar salīdzinoši augsto dzīves ilgumu reģionā un ļoti zemo dzimstības līmeni. Lai gan tā ir tipiska problēma attīstītos reģionos, nolēmu izanalizēt cik strauji šī problēma progresē minētajās trijās ziemeļu valstīs: Latvijā, Dānijā un Norvēģijā.
Kā jau minēju darbā izanalizēju Latvijas, Dānijas un Norvēģijas valstu demogrāfiskās situācijas attīstības vēsturi periodā no 1935 gada līdz 2008 gadam. Perioda sākuma posmu izvēlējos 1935. gadu, jo bija ierobežotu datu ieguve no Latvijas statistikas pārvaldes. Latvijas centrālās statistikas pārvalde par Latvijas iedzīvotāju skaitu un pārējiem valsts demogrāfiskajiem rādītājiem internetā ērti pieejamus datus piedāvā sākot tikai no 1935.gada. Tomēr jāatdzīst, ka Dānijas un Norvēģijas centrālās statistikas biroji ir daudz reizes informatīvāki un izsmeļošāki nekā Latvijas centrālās statistikas biroja mājas lapa, jo biroju mājaslapās ir piejami daudzi demogrāfiska rakstura informācija sākot jau par 1800 gadu.
Par pētīšanas objektu autors ir izvēlējies Latvijas, Dānijas un Norvēģijas valstis. Un kā pētīšanas objekts ir veikta tādu dažu demogrāfisko stāvokļu analīze kā kopējo patstāvīgo iedzīvotāju skaita analīze, iedzīvotāju skaits un attiecība pēc dzimuma, jaundzimušo (dzīvdzimušo) zēnu un meiteņu attiecība, kā arī apkopota informācija par migrācijas saldo valstīs.
Pētīšanas periods
Datu trūkuma dēļ ar ko autors saskārās Latvijas centrālajā statistikas birojā, pētāmo priekšmetu periodi atšķirās.
Kopējā patstāvīgo iedzīvotāju analīze veikta no 1935. gada līdz 2008. gadam
Iedzīvotāju attiecība pēc dzimuma analizēta no 1935. gada līdz 2008. gadam.
Jaundzimušo (dzīvdzimušo) zēnu un meiteņu attiecība analizēta no1980. gada līdz 2005. gadam.
Valstu migrācijas saldo salīdzinājums no 1990. gada līdz 2007. Gadam.…