Viens no valodas pamatuzdevumiem ir celt tautas kultūras līmeni. Šis uzdevums, neapšaubāmi, ir saistīts ar valodas kultūru. Latviešu literārā valoda ar katru gadu kļūst bagātāka un elastīgāka. Dažādu valodas īpatnību izplatību veicina arī masveida komunikāciju līdzekļi kā prese, radio un televīzija.
Taču mūsdienu latviešu valodā, visbiežāk sarunvalodā, vērojams nepamatots deminutīvu lietojums. Deminutīvs – vārds gramatikā – pamazinājuma forma, arī vārds šajā formā. [17,234] Tos veido no lietvārdiem un īpašības vārdiem ar īpašām izskaņām, piemēram, -ītis, -īte, -iņa, -iņš u.c.
Deminutīvus lieto, lai piešķirtu tekstam atbilstošu noskaņu jeb ekspresiju. Emocionālo nokrāsu var izteikt arī ar vārddarināšanas līdzekļiem, lietojot atvasinājumus ar attiecīgajiem piedēkļiem. []Ekspresija var piešķirt dažādu emocionālo nokrāsu, gan pozitīvu, gan negatīvu. Taču mūsdienās bieži deminutīvus lieto bez jebkādas emocionālas nozīmes, tikai labskanības dēļ. Lietoti nevietā, deminutīvi zaudē pamazinājuma nozīmi un ekspresivitāti. [88]
Bieži vārddarināšanas ekspresīvās potences tiek pārmērīgi izmantotas. Piemēram, sarunvalodā pārliecīgi tiek lietoti deminutīvi ar pozitīva vērtējuma nozīmi: maizīte, pieniņš, rociņa, kājiņa, dakterītis un šoferītis u. tml. (Baltiņa 3) Tas atspoguļojas arī publicistikā. [88]
Deminutīvi ļoti bieži sastopami latviešu tautasdziesmās. Deminutīvu jeb pamazināmo vārdu lietojumu tautasdziesmās lielā mērā nosaka stingrie pantmēra nosacījumi un prasība pēc vārdiem ar noteiktu zilbju skaitu dipodijas piepildīšanai. Deminutīvi par vienu zilbi garāki nekā to pamatvārdi, tādējādi iespējama vārda pielāgošana tautasdziesma pantmēra vajadzībām, un deminutīvu lietojumu tautasdziesmās nosaka pirmkārt deminutīvu forma, nevis nozīme. Un tas tiek lietots lielākoties nevis emocionāla satura izteikšanas, mīlinājuma nokrāsas piešķiršanas līdzeklis, pantmēra vajadzībām un lietots bez deminutīva nozīmes. Par to liecina tautasdziesmas, kurās deminutīva forma ir pretrunā ar izteikuma jēgu. [54]
Deminutīvu nepamatots lietojums konstatēts mūsdienu publicistikā, kur, lai saistītu lasītāju uzmanību, deminutīvu lietojums ir pārmērīgs, un šī valodas parādība liek tekstam izklausīties nedabīgam. …
