Secinājumi
Konceptuālo metaforu izmantojums Latvijas medijos nav plaši pētīts temats. Lai arī humanitārajās zinātnēs pētījumi par konceptuālo metaforu lietojumu ir atrodami, tie galvenokārt koncentrējas uz pašu metaforu, ne tās paredzēto vai radīto efektu. Lai arī iegūtajos datos skaidri parādās dabas parādību metaforu izmantojums bēgļu diskursā latviešu valodas “Delfi” portālā un arī vienīgajā uz bēgļiem attiecināmajā metaforā “Delfi” krievu valodas portālā, šī pētījuma ietvaros izvēlētie kritēriji izvēlēto mediju pētīšanai izrādījušies neefektīvi, jo lai gan “Delfi” latviešu valodas portāla viedokļa rakstu sadaļā bēgļu temats apskatīts vairākkārtīgi, šī paša portāla krievu valodas viedokļu rakstu sadaļā izvēlētajā laika periodā atrodamo rakstu skaits ir pārāk mazs, lai būtu iespējams veikt korektu analīzi. Iespējams, krievvalodīgajai auditorijai vispār vai šajā laika periodā ir bijis kāds aktuālāks temats, kas ietekmē viedokļa rakstu tematu izvēli. Tajā pat laikā tēmas izpēte tās aktualitātes dēļ būtu jāturpina, izvēloties vai nu plašāku laika periodu kurā tiek analizēti viedokļu raksti, vai izvēloties medijus kuru auditorija izmanto vienu valodu.
Taču no šobrīd iegūtajiem datiem kļūst skaidrs, ka „Delfi“ latviešu valodas portālā bēgļu diskursā izmantoto konceptuālo metaforu starpā izteikti dominē „Bēgļu ierašanās kā dabas stihija“ koncepts, kurā pieminētās dabas parādības ir ar negatīvu tematiku, piemēram, lavīnas, plūdi. Ar šādu konceptuālo metaforu palīdzību lasītājam neapzinoties ir iespējams viņam radīt priekšstatu par bēgļu ierašanos kā par kaut ko draudīgu, bīstamu. Intensīvs šādu konceptuālo metaforu lietojums nostiprina šāda koncepta rašanos lasītāja prātā, līdz ar to lasītājs domājot un runājot par bēgļu ierašanos atkārtotu un kultivētu prātā radīto konceptu.
…