Dēles ir posmtārpi (no latīņu valodas – Hirudinea). Šīs klases pārstāvjiem priekšgalā atrodas mutes piesūceknis, kura iedobē ir mute, bet pakaļgalā otrs piesūceknis, kurš ir galvenais piestiprināšanās orgāns. Pasaulē ir konstatētas aptuveni 400 dēļu sugas, Latvijā – piecpadsmit. Pie mums dēles visbiežāk sastopamas ar augāju bagātās dīķu, ezeru un upju piekrastēs. Pazīstamākā, bet ne izplatītākā ir medicīnas dēle Hirudo medicinalis, kas dzīvo ūdensaugiem bagātos, nedaudz purvainos ūdeņos. Šī suga iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 4. kategorijā.
Ārstēšana ar dēlēm ir viena no senākajām metodēm. Pirmās ziņas par to nāk no senās Ēģiptes. Dēles tika plaši pielietotas arī senajā Indijā, Grieķijā. Krievijā un Eiropā īpašs uzplaukums vērojams 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā. Tās pielietoja ne tikai ārstniecībā, bet arī profilaktiski un kosmetoloģijā. Pašlaik ārstu un pacientu vidū dēļu popularitāte pieaug. Cilvēki, izjūtot spēcīgu saikni ar dabu, pirmoreiz atklāja šīs dabas daļas ārstniecisko iespaidu uz cilvēka organismu. Dēļu enerģija mijiedarbojas ar cilvēka enerģiju, tāpēc pastāv uzskats, ka dēles nesalīdzināmi veiksmīgāk ārstē pacientus, kuriem ir labvēlīga vai neitrāla attieksme pret dabas procesiem un dzīvo dabu. Dēles ir dzīvs, sarežģīts un īpatnējs kairinātājs cilvēka organismam kopumā.…