Dekoratīvi lietišķā māksla Latvijā 19.-20.gadsimta 60-tajos gados

Tekstilmāksla
Vēl tagad daudzviet Latvijā ir mājas, kur goda vietā ir stelles. Ne jau aiz nabadzības tiek austs, tas ir māksliniecisks saimnieciskā aprēķina labais tonis. Iespējams, ka daudzviet audēji izmanto 1913. gadā pirmā latviešu dizainera Jūlija Madernieka rakstu krājumu Ornaments. Tajā Madernieks, izstudējis tūkstošgadīgo latviešu grafisko ornamentu, to modernizēja.
Tekstilmākslas kā modernas nozares aizmetņi radās pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, aužot sienas segas ar etnogrāfisko rakstu motīviem un modernizējot tos klasiskā gobelēnu tehnikā.
Nākamais solis mūsdienu tekstilmākslā bija visdrosmīgākais – 1960. gadā ar gobelēnu "Uz Dziesmu svētkiem" tekstilmākslinieks Rūdolfs Heimrāts atdzīvināja aust gribošo latviešu tautu. Savā gobelēnā viņš apvienoja klasiskā gobelēna un nacionālās lietišķās mākslas tradīcijas. Drīz pēc tam viņam tika uzticēts atvērt Tekstilmākslas nodaļu Latvijas Mākslas akadēmijā, un visi, kuri sevi lepni sauc par tekstilniekiem, ir Heimrāta ideju turpinātāji. Varam apgalvot, ka mums ir sava latviešu tekstilmākslas nacionālā skola!
 
Secinājumi
Veidojot šo darbu, iepazinu vairāk to, kā laika posmā no 19. gs. līdz 20. gs. 60. gadiem, kā arī vēlāk, ir attīstījusies dekoratīvi lietišķā māksla Latvijā.
Salīdzinājumā ar mūsdienām, manuprāt, attiecīgajā laikā posmā ir bijuši izteikti spilgti mākslinieki, kuri maksimāli centās attīstīt katru no lietišķās mākslas nozarēm. Katrs no darbā minētajiem māksliniekiem ir sasniedzis augstus mērķus un devis savu ieguldījumu, lai arī mūsdienu cilvēks spētu novērtēt katru no šīm mākslas nozarēm – keramiku, tekstilmākslu, koka apdari un mēbeļgaldniecību, metāla apstrādi, porcelāna ražošanu.
…