Deivids Loids Džordžs ir viena no nozīmīgākajām personām Lielbritānijas 20.gs. vēsturē, jo tas saistāms ar to, ka viņš bija pirmais leiboristu partijas vadītājs un viņa ietekmē Lielbritānijas ārpolitiskās problēmas sāka risināt arī valdības vadītājs, jo iepriekš ārpolitika bija tikai Ārlietu ministrijas redzeslokā. Deivids Loids Džordžs savā ilgajā mūžā piedzīvoja lielākās 20.gs. kataklizmas – I Pasaules karu un II Pasaules karu, no kuriem I Pasaules karš tiek uzskatīts par briesmīgāku, dēvējot to par „Great War”, lai gan pēc būtības Otrais karš bija daudz postošāks un varēja izraisīt daudz lielākas neveiksmes pašai Anglijai.
Savā referātā neapskatīšu Deivida Loida Džordža darbu Lielbritānijas iekšpolitiskajā attīstībā, lai gan viņš bija viena no centrālajām figūrām, kuras ietekmē tika radīta trīspartiju sistēma Lielbritānijā – Konservatīvā partija, Liberālā partija un Leiboristi. Jāpiemin tas, ka Loida Džordža ietekmē 20. gs. sākumā liberāļu partijā veidojās radikāli noskaņotu cilvēku grupa, kas vēlāk, atšķeļoties no liberāļiem, izveidoja Leiboristu partiju, kas nāca pie varas uzreiz pēc pirmā pasaules kara ar lozungu „Vācija par to samaksās!”. Liekas, ka pēc šādām nāciju sadursmēm kā I un II Pasaules karš Leiborisu partijas sociālās idejas kļuva daudz svarīgākas jaunajai britu sabiedrībai, jo tā vēlējās atkopties pēc piedzīvotajām kara šausmām.
Deivids Loids Džordžs bija tas, kas pēc I Pasaules kara simbolizēja britu sabiedrības vēlmi atsākt normāli dzīvot, jo viņš tieši bija tas līderis, kas pārstāvēja Lielbritāniju Parīzes miera konferences laikā, kur vajadzēja radīt jaunu pasaules kārtību. Deivids Loids Džordžs bija iecerējis radīt stabilu Eiropu, izejot no vairākiem principiem
– likt Vācijai apzināties savu vainu gan finansiāli, gan morāli;
- radīt demobilizētu un atbruņotu Eiropu;
- radīt starptautiska organizāciju Tautas Savienību”(par to es referātā nerunāšu);
- Krievijas integrēšanu Eiropā.
30. gadu vidū Rietumu lielvalstīm un Deividam Loidam Džordžam bija skaidrs, ka viņa iedomātās idejas, kas paustas Parīzes miera konferences laikā, ir sagruvušas vairāku iemeslu dēļ. Līdz ar to Deivids Loids Džordžs, būdams opozīcijā, sāka meklēt alternatīvas jaunajai Lielbritānijas ārpolitikai, kas sākumā aprobežojās ar asu Nevila Čemberlenda kritiku, noslēdzoties ar kopējas sadarbības meklējumiem ar Padomju Savienību.
Mans referāts sastāvēs no divām pamatnodaļām, un pirmā tiek veltīta Deivida Loida bērnībai un viņa politisko uzskatu attīstības atspoguļojumam. Savukārt otrā nodaļa būs veltīta Deivida Loida Džordža ārpolitiskajiem uzskatiem no 20. gada sākuma līdz V.Čērčila nākšanai pie varas. Līdz ar to otrā nodaļa tiek sadalīta vairākās apakšnodaļās – Deivida Loida Džordža ārpolitiskajiem uzskatiem pirms pirmā pasaules kara, pieskaroties pašam kara sākumam. Tālāk seko Deivids Loids Džordžs Parīzes miera konferences laikā, sniedzot paša Loida Džordža nozīmi tajā.…
