2.2 Vērtības mērīšana
D. Rikardo rakstīja, ka visu preču, izņemot neatražojamu preču (piem., vecmeistaru gleznas, slaveni vīni u.tml.) vērtības mērs bija šo preču ražošanai patērētais darba daudzums.
Viņš uzskatīja, ka vērtības mērīšanai bija jābūt tikpat drošai kā garuma, svara vai tilpuma mērīšanai. Drošs vērtības mērs būtu labs ekonomiskās analīzes instruments, ar kura palīdzību bez grūtībām un precīzi varētu noteikt jebkuras preces vērtību gan tagadnē, gan pagātnē, gan nākotnē.
Vienviet viņš pieņēma, ka tāds mērs varēja būt 1 kvartera labības ražošanai patērētais vidējais darba daudzums, citā reizē – 1 unces zelta iegūšanai patērētais darba daudzums.
Apmainot citas preces pret 1 kvarteru labības vai 1 unci zelta, varētu noteikt citu preču maiņas vērtību jeb preču apmaiņas proporcijas tātad relatīvās cenas. Tāpat zinot to, cik darba stundas tika patērētas viena kvartera labības vai 1 unces zelta ražošanai, varētu noteikt jebkuras citas preces vērtību darba stundās.
Visbeidzot viņš atzina, ka ne labības, ne zelta viena svara vienība nevarēja būt drošs vērtības mērs, jo viņu ražošanai patērētā darba daudzums bija mainīgs. Tomēr viņš palika pie sava, ka darbs bija svarīgākais visu preču vērtības mērs.
Viņš gribēja paveikt neiespējamo. Rikardo cerēja, ka viņam izdosies atrast preču un naudas vērtības tādu mēru, kas būtu tik pat drošs un nemainīgs praktiskai lietošanai, kāds bija garuma, svara vai tilpuma mērs.
Tomēr viņa pūles nebija veltīgas. Pamazām noskaidrojās, ka naudas vienība bija vienīgais visu citu preču vērtības mērs. Lai arī šī mēra vērtība nebija tik nemainīga kā metrs kilograms vai litrs, tomēr tā vērtību varēja stabilizēt banku monetārās politikas ietvaros.
19. gadsimta otrajā pusē neoklasiskā ekonomiskā doma atteicās no vērtības mērīšanas ar patērētā darba daudzumu. Lietu vērtību noteica ar lietu derīgumu vai naudas daudzumu. Jo vairāk naudas deva par preci, jo vērtīgāka tā bija. Alfrēds Maršals (1842-1924) rakstīja, ka praktiskajā dzīvē nozīmīga bija nevis preču mistiskās vērtības meklēšana, bet gan preču cenu un izmaksu noteikšana naudā.
…
