Pēdējos gados visās ekonomiski attīstītajās valstīs ir vērojams stabils rūpniecības sektora īpatsvara samazinājums nacionālajā ienākumā un iekšzemes kopprodukta struktūrā. Uz rūpniecības rēķina sāk pieaugt tautsaimniecības nozares daļa, kas gadu desmitiem neizcēlās ar īpašu nozīmi ekonomikas attīstībā – pakalpojumu sfēra. Šīs process uzsākās divdesmitā gadsimta otrajā pusē un tiek dēvēts par deindustrializāciju. Īpaši izplatīta un spēcīgs šīs process bija ASV un Eiropā, kā arī Japānā, bet vēlāk tas bija vērojams arī citās Dienvidaustrumāzijas valstīs, kuras mēdz dēvēt par „tīģeriem”. Šīs process izraisīja debates par iespējamiem deindustrializācijas iemesliem un ietekmi uz ekonomiku un iedzīvotāju labklājību daudzās pasaules valstīs.
Bet deindustrializācijas procesu nevar apskatīt atrauti no sabiedrības attīstības tendencēm, jo šī procesa attīstība ir cieši saistīts ar izmaiņām sabiedrībā. 1970.- ajos gados daudz svarīgāks kļūst cilvēks kā zināšanu radītājs un zināšanu nesējs, tas kļūst par galveno attīstības dzinējspēku un aktīvu un ļauj sekmīgi attīstīties pakalpojumu sektoram, kas deindustrializācijas procesā kļūst īpaši nozīmīgs Šīs jaunais sabiedrības attīstības posms tiek saukts par postindustriālo sabiedrību…