Degradēto teritoriju kategorijas un piemēri

Nozīmīgākais dabas elementa cilvēces vēsturē ir zeme. Zeme dod visu nepieciešamo cilvēces eksistēšanai – augus, dzīvniekus, derīgos izrakteņus un celtniecības materiālus. Cilvēces rīcībā ir 148,94 milj. km2 sauszemes jeb 29,2 % no zemes kopplatības, 70,8 % zemes virsmas ir klātas ar ūdeni. Saimnieciski izmantojama ir ne visa sauszemes teritorija. Daļu no šīs sauszemes aizņem kalni, klintis, tuksneši, piekrastes smiltāji, tropiskie meži un purvi, daļu klāj sauszemes ledāji. Šis zemes fonds atšķiras gan pēc zemes izmantošanas struktūras, gan sadalījuma pa reģioniem un pēc zemes resursu daudzuma, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Latvijā ilgstošā cilvēku saimnieciskā darbība ir stipri pārveidojusi dabisko ainavu. Tās vietā radās kultūrainava, kas atspoguļo dažādus zemes izmantošanas veidus. Ieviešot zemkopību, izcirta lapu koku mežus, un to vietā iekopa tīrumus. Kad augsnes auglība bija zudusi, noplicinātos laukus pameta un tie aizauga. Latvijā 40 % valsts teritorijas aizņem lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Visvairāk tīrumu, pļavu un dārzu ir Zemgales līdzenumā, upju ielejās un augstieņu lēzenajās nogāzēs. 43 % valsts teritorijas aizņem meži un krūmāji. Tie ir saglabājušies uz mazauglīgajām augsnēm. Latvijā 10 % teritorijas aizņem purvi. Lauksaimniecībā izmantojamo zemi veido intensīvi apstrādājamā aramzeme, dabiskās pļavas un ganības. Lauksaimniecību veido divas nozares – zemkopība un lopkopība.