2.1. Definējot genocīdu
Kas ir genocīds? Gandrīz katrā literatūras avotā genocīda definīcija atšķiras, bet tās būtība paliek tā pati. Latviešu valodas svešvārdu vārdnīca piedāvā sekojošu genocīda definīciju – atsevišķu iedzīvotāju grupu vai pat veselu tautu iznīcināšana rasiska, etniska vai reliģiska naida vai arī politisku iemeslu dēļ. (Baldunčiks, Pokrotniece, 2005: 195)
Ļoti kodolīga definīcija tiek piedāvāta arī 2005.gada izdotajā grāmatā „Society: The basics”, kur minēts, ka genocīds ir sistemātiska un plānveida konkrētas cilvēku šķiras nogalināšana. (Macionis, 2005: 217)
Taču viens no pirmajiem autoriem, kas apskatījis genocīdu un arī tā izpausmes formas ir Rafaels Lemkins (Raphael Lemkin) grāmatas „Axis Rule in Occupied Europe: Laws of Occupation, Analysis of Government, Proposals for Redress” 9.nodaļā. Grāmata izdota 1944.gadā. Tieši viņš radīja un ieviesa starptautiskajā apritē vārdu „genocīds” kā starptautiska nozieguma apzīmējumu. Autors šo terminu atvasināja no grieķu vārda genes (cilts, rase) un latīņu vārda cide, kas atvasināts no latīņu vārda caedere (nogalināt).
Ar vārdu „genocīds” autors savā darbā liek saprast kādas tautas vai etniskās grupas iznīcināšanu. Autors uzsver, ka genocīds nebūt nenozīmē tikai tūlītēju kādas tautas vai etniskās grupas iznīcināšanu, bet arī plānveida rīcību, radot neciešamus dzīves apstākļus, kas novestu tautu vai etnisko grupu pie „pašiznīcināšanās”. Genocīds tiek vērsts pret nacionālu grupu kā pret etnicitāti un indivīdiem, kas pieder pie konkrētās grupas. …