Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:407354
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 31.03.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Dēdēšanas procesi    4
2.  Dēdējumgaroza (evejums)    9
3.  Sulfīdu iegulu oksidēšanās zona    10
4.  Dēdēšanas produktu pārnese un izgulsnēšanās    12
5.  Mehāniskā pārnese un diferenciācija    13
6.  Ķīmiskā un bioķīmiskā dēdēšanas produktu diferenciācija sedimentācijas baseinos    15
7.  Diaģenēze    18
8.  Galvenie eksogēno ģeoķīmisko procesu tipi    19
  Izmantoto izziņas avotu un literatūras saraksts    22
Darba fragmentsAizvērt

Visi dzīļu ģeoloģisko procesu produkti, nonākot Zemes virsmā, cenšas pielāgoties jaunajiem fizikāli ķīmiskajiem apstākļiem, un viena no izpausmēm ir iežu dēdēšana, kuru ietekmē gan fizikāli, gan ķīmiski, gan bioloģiski faktori. Atkarībā no konkrētajiem apstākļiem dominējoša loma var būt kādam no atsevišķiem faktoriem vai arī darbojas to kombinācijas.
Dēdēšanas rezultātā veidojas šķīstošas vielas un nešķīstoši savienojumi, gan dēdēšanas procesos neizmainīti sākotnējie komponenti, gan arī to izmaiņu produkti.
Mūsdienu kontinentu virsmā saistībā ar klimatiskajiem apstākļiem pastāv noteikta dēdēšanas procesu zonalitāte – arīdā un nivālā klimatā dominējoša loma ir fizikālai, bet humīdā klimatā ķīmiskai un bioķīmiskai dēdēšanai. Lielā mērā dēdēšanas ātrumu un intensitāti iespaido ieža struktūra un plaisainība, rupjgraudainie ieži sadēd vieglāk par smalkgraudainajiem.
Minerālu noturīgums pret ķīmisko dēdēšanu ir pakļauts noteiktām likumsakarībām un visumā sakrīt ar jau labi pazīstamo Bovēna kristalizācijas rindu.
Dēdēšanas procesos darbojas daudzas ķīmiskas reakcijas, no kurām galvenās ir hidrolīze, oksidēšanās – reducēšanās, jonu sorbcija un apmaiņa, karbonatizācija, hidratācija, kompleksu savienojumu veidošanās, dialīze.Minerāla sabrukšana un izmaiņas sākas ar tām režģa daļām un virzieniem, kuri prasa minimālo enerģijas patēriņu. Dēdēšanu iespaido arī iežastruktūra un plaisainība: rupjgraudainie un plaisainie ieži sadēd ātrāk par smalkgraudainiem un masīviem.
Visus dēdēšanas produktus var nosacīti iedalīt šķīstošos un nešķīstošos, lai gan nešķīstošu minerālu un iežu vispār nav. Minerāli, kurus pieņemts uzskatīt par nešķīstošiem, būtībā ir tikai mazšķīstoši, ūdens vidē no jebkuras kristāliskas vielas virsmas migrē joni, tas attiecas arī uz silikātu minerāliem, ilgstošā kontaktā ar ūdeni tie sadalās, galvenokārt hidrolīzes ceļā, ko apstiprina daudzkārt atkārtotie eksperimenti: traukā ar destilētu ūdeni iebērtssilikāriežu pulveris pēc zināma laika ūdenim piešķir bāzisku reakciju. Dzelzi saturošie minerāli (silikāti, sulfīdi) savukārt visbiežāk sadalās oksidēšanās procesu rezultātā. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties